Viņi kā mūzikas melodija, paskat, cik tie krāsaini un vilinoši, pavedinoši, hinpotizējoši un ir tādi, nekādi... bez skaņas, bez dziesmas, klusums..griezīgs. Tādus labāk nedzirdēt nesatikt, tie nozog laiku. Tie, kas skan... katram, kas savādāks, cits ritms, cita tonalitāte un tomēr, kas magnētisks.. savs laiks, sava skaņa savu atmiņu ausij tas uzliek, dziesma ir iekopēta un skan, atceroties viņu. Jaukākais, kas var būt asociācijās, tā ir melodija, kas skan. ... nav melodijas, nav dziesmas, nav noskaņas, kurā mums skanēt... Nekas nav mūžīgs. Ieguvums, ir izdzīvotās vibrācijas un sajūtas. Nekolekcionēju, bet melomāne laikam būšu gan, padodos smalkām stīgām. Labi, ka tas notiek tik reti, kā jau izdzirdot ir sajūta, ka esi atklājis planētu NOts . Relikviju, kuro atliek apjūsmot un saklausīt. Saglabājama vērtība. Melodijas emocionālais piesātinājums un ritms ir vērtības, kas nosaka deju. |