Kriminālā kanālā noskatīju sev vēstuļdraugu, nopietni. Apsveru piedāvāt viņam slēpni, ja nu kas, un ēdināšanu. Tātad, iesākumā viņš viltoja apdrošināšanas polises, par ko viņu 2 reiz paņēma ciet, bet abas izmuka, jo tikām viņa brūgāns mira ar aidu, kad tas brūgāns nomira un šis akal bija cietumā, viņš iepazinās ar ņekiju filipu morisu, kas kļuva par viņa dzīves mīlu. Tātat, izsēdējušies abi, tika laukā un ideālais nozēdznieks sapirka grāmatas par finansēm, sadzejoja cv un iekārtojās milzu apdrošinātājos par finanšu dir., kur palēnām nopizģīja 800 tk, vienā brīdī viņu akal saņēma ciet, bet viņš iemērca pisuārā savu formu kopā ar 100 zaļiem flomīšiem un akal pamuka kā ārsts. Ta kādu strēķi viņi abi slapstījās, bet viņus tomēr akal saķēra (demit!), f.morisu ar ietupināja par līdzdalību. Bet galvenais varonis, saprotams, neapmulsa, noviltoja aids analīzes un gadu tēloja mirēju cietuma slimnīcā, līdz izdevās nopizģīt miršanas apliecības blanku un, attiecīgi, nomirt pa visām datu bāzēm un aiziet saulrietā švilpodamam. Bet! Mīla visu posta, nebija viņam miera, noviltoja apliecību un iepirdās cietumā kā sava brūgāna advokāts un ta-hlabiš un tagad sēž savus piespriestos 140 gadus
Vakar ļoti jauki iekašājāmies lupatās, cepām šerija kūku un smējām kā traki līdzam mirandai un beigās nokačājām arī s ļohkim parom ( "SAUNA ROMANCE" eng subtitros, prikiņ?), pilnaj laimej pietrūka akal tā ŗosola, jo grūti skatīties, kā viņi tur ēd vislaiku, diupadsmitos nodzērām jaunogadu un rātni nolikāmies uz guļu, lajgan es vēl ilgi grozījos un svaidījos aizturē, jo gribēju visus izmodināt, katram iečukstot ausī, ka tagat gribu izlocīt origami naktsbikses, its sač fan, sač fan, vārdsakot, apslāpēju sevi, jo pūlksten pieci. No rīta braucu troļļukā pa zaķi un, protams, satiku tur bijušo kolēģi, kurai ilgstoši klāstīju par savu izdevušamajamamies un nokārtošamajamies dzīvi, bet galvā paniski piemetu, ka pēc mērfija mani tūlīt ar pompu arestēs kontrole un man kolēģes priekšā būs tiešām jāizmanto tas mirandas mātes elegantais galvas atmetiens. Bet, nē, praņeslo
Gribu foršu fentezī filmu, ir kāda? Teriju giljamu, moška, bet viņam bēdīgs vairums. Nu, tādus smukus gļukus, jābūt tak
Nokačāju tantrisko pamācību grāmatu komplītiem idejotiem, šistas tīri incants, sevišķi ilustrācijas, arto visgudro rūķi. Betē, kur dievīgi ir virpināties vatētos deķos un ņurdēt un šalkt, esmu horizontālais ents, un piektajā kanālā sasistie lukturi,septiņas sēŗijas pēc kārtas, kurus var neskatījies, un man ir rosols, kuru pasmelties, ja pēkšņi uznākusi vēlme piecelties, ah ah ah, rakstītu odu lupatām, bet nepazīstu notis
Sapnī bija tā, ka ciemojāmies pie tāda jocīga mākslinieka, kas staigāja pa sienām un vispār izskatījās pēc kaukāda gejīga prusaka, tieši tā perversi kustināja ūsas un visus gramstīja, viņš lika visiem zīmēt vēdekļus, bet man bija tikaj rozā un oranžs no zīmuļiem un melna tuša, es ļoti centos, bet blakus sēdēja simis, klakšķināja mēli un pārmeta man šabloniski banālu domāšanu, essaku, nutad bļaģ zīmē pats un nešpetni izgriezu viņam papīra sniegasieviņu. Tad es meklēju, kur kapos var pačurāt, satiku kinski, kas gan nezināja, kur pačurāt, bet rādīja telefonā sava priekšnieka portretu, kas bija nepārprotams nēģeris vispār, unta kamēr es vēljoprojām skraidīju pa tiem kapiem meklēdama, viņi man pabrauca garām melnā limuzīnā un man pazuda zābaki
O! Būs laba diena! Man pie durvīm zābakā ieklupa izpūris un nikns Alfijs!
Latvijas radio stāsta šorīt par vardarbību ģimenē, kas, savukārt atgādinā man, kā brāls, maziņš tāds, bija salasījies kaukur par dienestu "sarkanā mājiņa", nu, kur bērniem zvanīt. Unto nu viņam tikai vaidzēja, kā kas, tā spiedziens- zvanīšu sarkanai mājiņai. Vienreiz viņu pēdējā brīdī nocēla no līnijas, neatceros, kas tur bija, neļāva rambāt pleistešanu pirms miega, vai kas. Nuneko, nekādi dienesti gan pie durvīm nezvanīja, A, japa trubām vēl, ta viņš nezināja krieviski, vēl tagad nezin, bet dikti patika daži vārdi, ko zināja. Un papī dažreiz zvanīja kolēģi no leitijas, un ta to brāli varēja noķert, jūsmīgi ievilkušu to trubu savā istabā un maigi žūžojot klausulē: " Da!... Ņet!... Baba Ņura!". Un neviens nekad nezināja, cik tieši ilgi viņš ar tiem leišiem tā bija tā izjusti komunicējis, Viņš vispār bija tāds traki simpātisks šķelmis, tādām milzīgām, milzīgām acīm un spicām elfa ausīm, parko es viņu vēl tagat skaužu
Mārketologi vienkārši spridzina, piemēram, nesen, eco šmeko apavi izsūta klientūrai īsziņas, ka šodien 50 % atlaide visam, loģiski, mana kolēģe saņem un pusdienās ejam pirkt viņas noskatītos zābakus, uz vietas,saprotams, izrādās, ka atlaide ir tikai stūrī sagumzīdai rudens kolekcijai, bet pārējais kāir tā ir pāri simtam (nepelnīti, pa manam, tie zābaki visi tiešām neglīti), kolēģe jau neko, bet viena cita tāda neapmierināt kliente, švilpjot kautko caur zobiem, ielidināja tupeli plauktā un nesmalki nosauca pārdevēju. Vot, tas tas stūlbākais, neba nu reklamščiki tiek lādēti viskāiem atbilstošiem vārdiem. betnulabi, šodien, piemēram, pastastē atrodu pilnīgi baltu aploksni, bez atpakaļadreses bez kā, kur glīti virsū uzdrukāts: "2013.gada 09.decembra paziņojums Nr.DL 913-085647". Kājūsdomājat, koespadomāju. Ko, vispār, šādos gadījumos padomā cilvēks ar kredītsaistībām un visu citu. Jā! Lūk! A iekšā, bļaģ, biznesa koledžas lapiņa,kur viņa piedāvā 100 ls atlaidi studijām. Nu, pasaki?!
pie visiem saviem biznesa plāniem par sveču rūpnīciņām, maziem antikvariātiņiem/horizontālajiem bāriem un tādām lietām, jāpieraksta kaukāds vatēto deķu serviss, nutur, atbrauc pakaļ, satuntulē, apsprauda un ta aizved mājās un izkrata, aha
