Viesus gaidot,sagrābu grīdu, esteiktu, neko labi nedzīvojam, ne es, ne viesi mani,- sauja svešu un dažādu pogu, divsantīmnieku un kāds pus priekšautiņš tabaka. Es vairāk priecātos par banknošu murskulīti, brijantu čupīti un, es pat, nez, ēdamu kaut ko atstājuši, vai. Es un mans lateks ar ezi, vieni paši pretim jaungadam, muahahā, toties man ir biznesa ideja, bet es vēl nezinu, nevar kaukur izīrēt sijā, lai var saprast, kā būs?

Oi, šitas riktīgi labs, tākā kapeņu stāstiņi, tik viņi tur izspēlē reālus gadījumus. Mans favorīts ir stāsts par tādu pavecāku pāri, kuri komuncēja ar rūķu figūriņu palīdzību, nu, sekcijā, kad vīrs jutās aizvainots, tad viņš demonstratīvi uzgrieza vīrišķā rūķa figūriņu ar muguru pret sievišķo rūķi, beigās abi rūķi bija viens otram uzgriezuši muguras, bet vīrs savu večiņu nosita pie klavierēm ar kaut kādu trubu.

Vislaiku cītīgi nepārliku laiku telefonā uz ziemas, vislaiku gāja kā pa sviestu. Līdz šim brīdim. Cik pūlkstens un kurš jau darba pieturā, uzkrāsots un ieveidots?

Ja tematikās, tad divi man spilgti atmiņā palikuši, tas pirmajs būtu tāds, kad mammī sāka tēlot aizvainotu šņācčūsku, uznāk viņai tāds kaitinošs stāvoklis, kad viņa demonstratīvi sāk pāŗvietoties sāniski, tādiem asiem pagriezieniem un visus nobesī, vārdsakot, tāds viņai uznāca, nevarot sadalīt pildītu pīli ar cepeššķērēm, kādu pusstundu viņa šitā raustīdamās un šņākdama visus kaitināja, līdz tēs neizturēja, neganti iekliedzās un sakapāja to sūda pīli ar gaļascirvīti. Tie otrie akal tādi rāmāki, kaukādos deviņdesmitos, badalaikos, kad zem egles nevienam nekā nebija un svētku mielasts sastāvēja no margarīnā ceptiem kartupeļiem. Tadlūk, pēc tiem derdzīgiem kartpeļiem pēkšņi durvīs parādījās ome ar diviem šķīviem šprotmaižu un žāvētu vistu, mēs visi līksmi metāmies tam visam virsū un papī omulīgi lasīja mums priekšā kristus pasakas, to par sarkankrūtīti, jakas.

Kriminālā kanālā noskatīju sev vēstuļdraugu, nopietni. Apsveru piedāvāt viņam slēpni, ja nu kas, un ēdināšanu. Tātad, iesākumā viņš viltoja apdrošināšanas polises, par ko viņu 2 reiz paņēma ciet, bet abas izmuka, jo tikām viņa brūgāns mira ar aidu, kad tas brūgāns nomira un šis akal bija cietumā, viņš iepazinās ar ņekiju filipu morisu, kas kļuva par viņa dzīves mīlu. Tātat, izsēdējušies abi, tika laukā un ideālais nozēdznieks sapirka grāmatas par finansēm, sadzejoja cv un iekārtojās milzu apdrošinātājos par finanšu dir., kur palēnām nopizģīja 800 tk, vienā brīdī viņu akal saņēma ciet, bet viņš iemērca pisuārā savu formu kopā ar 100 zaļiem flomīšiem un akal pamuka kā ārsts. Ta kādu strēķi viņi abi slapstījās, bet viņus tomēr akal saķēra (demit!), f.morisu ar ietupināja par līdzdalību. Bet galvenais varonis, saprotams, neapmulsa, noviltoja aids analīzes un gadu tēloja mirēju cietuma slimnīcā, līdz izdevās nopizģīt miršanas apliecības blanku un, attiecīgi, nomirt pa visām datu bāzēm un aiziet saulrietā švilpodamam. Bet! Mīla visu posta, nebija viņam miera, noviltoja apliecību un iepirdās cietumā kā sava brūgāna advokāts un ta-hlabiš un tagad sēž savus piespriestos 140 gadus

Vakar ļoti jauki iekašājāmies lupatās, cepām šerija kūku un smējām kā traki līdzam mirandai un beigās nokačājām arī s ļohkim parom ( "SAUNA ROMANCE" eng subtitros, prikiņ?), pilnaj laimej pietrūka akal tā ŗosola, jo grūti skatīties, kā viņi tur ēd vislaiku, diupadsmitos nodzērām jaunogadu un rātni nolikāmies uz guļu, lajgan es vēl ilgi grozījos un svaidījos aizturē, jo gribēju visus izmodināt, katram iečukstot ausī, ka tagat gribu izlocīt origami naktsbikses, its sač fan, sač fan, vārdsakot, apslāpēju sevi, jo pūlksten pieci. No rīta braucu troļļukā pa zaķi un, protams, satiku tur bijušo kolēģi, kurai ilgstoši klāstīju par savu izdevušamajamamies un nokārtošamajamies dzīvi, bet galvā paniski piemetu, ka pēc mērfija mani tūlīt ar pompu arestēs kontrole un man kolēģes priekšā būs tiešām jāizmanto tas mirandas mātes elegantais galvas atmetiens. Bet, nē, praņeslo

It's such fun!

Gribu foršu fentezī filmu, ir kāda? Teriju giljamu, moška, bet viņam bēdīgs vairums. Nu, tādus smukus gļukus, jābūt tak