Sapnī mani nodeva visi draugi, mīļākais brūgāns ieradās zelta jakā un visas bučoja un vilka kušetēs, es meklēju izeju no tā bordeļbāra šņukstēdama un pat sima, atgāzies pufā un mieŗinādams kaukādu zilzeķi atvēcinājās un teica atā atā, un es tur klimtu un šņurbājos piedurknē un apsargi man nevīžīgi rādīja izeju, bet visur bija vienas vienīgas ieejas. Tad es sevi pamodināju un teicu pidori un kopumā jutos ļoti aizvainota, tapē man neklausīja plīts un es tajā nikni nokurināju cilvēku psihes noslēpumus, kas tāpatām bij sūds. Tagad nikni sauļojos, laigan pa jebkuru ieeju tak vaŗēja arī iziet, dõh!

Meža namiņam ir viens tāds stūris, zem sidrabegles un mazā pīlādža zem tā, ko vajadzētu nozāģēt, bet es vēljoprojām tēloju, ka nevaru atrast zāģi, laigan atradu veselus sešus, tadlūk tai stūrī, kad nosēžas aŗ atpūtnieku un pakājķebli un vēlvienu ķebli, kur izvietot pīpējamos, dzeramos un citus instrumentus, tadlūk tai stūrī vējšaŗvēju satiekas untev pūš gan no priekšas, gan no pakaļas, ganno augšas, ganno apakšas. Tadlūk! Tas stūris ir manējais! (tas gadījumam, ja jūstevisi vazāsieties ar saviem makšķerējam ķebļiem riņķī un nekur nebūs gana labi), muguŗā man memmes pumpains halāts plīvo un viena puse man iŗ brūna, otra balta(tā pakaļa vienkārši neiedeg!). Untā es te sēžu un skārda bungas neglābjami iet uz beigām. Um mammai šodien dzimšansdiena, jakādsdzīvo netālu no lielvārdsielas un ieved 42ā nama 1.dz puķuzirņus, pretim es dodu pudeli un buču, ja kādam vaig

Manšķiet, ka es pareizi darīju, kad uz savu galvu atmetu tās vienas pilulas. Man atkal gribas izteikties un nešķiet, ka nekam, ko saku nav jēgas un vērtības, man negribas vairs tik neprātīgi rīt un fobija no panikas lēkmēm pačibējusi miglā. Vēl man negribas iet gulēt pūlksten sešos, jo tāpatām nav ko darīt, jo var taču baudpilni un nekautrējoties darīt neko. Bet varbūt tas ne no tabletēm, bet ezerniekiem, kas to zin. Pēc laika pamazām pati metīšu nost tās otrās, laigan viņas man īpaši netraucē

Vispār, es esmu diezgan forša, tikai no manis vajadzētu nodabūt 15kg un uz galvas uzspraust glītu frizūru!

Kapē, ta vaig abonēt, ja nevaŗ parunāt! Man ir tik plaša un līdz malām pilna sirds!

Vislielākās pateicības indulgencem un oblicai, kurudēļ fjoklinmaķ tagad sēd apkampusi pušķi puķuzirņu!