Dūrīšu vīkstīšana pret cibas debesīm
Nē, nopietni, es negribu pārvākties apakaļ pie tēva. Viš ir riebeklis, tirāns un despots. Un es negribu nevienu citu dzīvokli izjemot šito, kaut arī tur viss ir šķībs. Bļa, viš atvēra jaunu posmu manā pastāvēšanā un tagad taisās to aizvērt ciet. Un tieši pie tā sienas vajadzēj karāties manām baltajām rociņām izšūtam tepiķītim ar uzrakstu vecajā drukā: "Te nav nekāda mauku māja!"
Njefiga, cibas dies, ja Tu šitā izdarīsi, uzskati mūsu sakarus par slēgtiem. Krogs ir ciet, kā teica mana ome (lai vieglas smiltis), aizcērtot pieliekamā duris.
p.s. bet, enīvej, aiznākamnedēļ plānojas atvadu balle, ar auksto zupu, kokletēm, šnabi un dejām dārzā ar cigāriem, lietussargiem un bārkstainām kleitām(kaimiņi tāpat ar mani vairs nesveicinās). Es Jūs visus ielūdzu sagāzt to māju pavisam, ja ne man, ta nevienam.