Vakar vakarā ar dikti lielu interesi vēroju latviešu mākslas filmu "Nerunā par to". Bij atsevišķas sižetiskās līnijas, kas lika sajūsmā spiegt un plaudēt.
Piemēram:
1)Moments, kad notiek potenciālā kniebēja pārcelšanās uz mamzeles dzīvokli. Kā domājat, ko šams paņēmis līdzi? Protams, gudrie, īsti tādas vīrišķīgas un noderīgas lietas - divus puķpodus un slēpes (vasaras laikā?!!!).tā vot!
2)Tālāk, izrādās, ka kniebējs audzē kaņepi. Viņam ir arī savs biznesa plāns. Proti, vest šo latvijas kaņepi uz Holandi(Kā reizi tā nu ir tā vieta, kur tādas ļoti pietrūkst). Ko viņš arī dara un ved. Ar vilcienu(uz Holandi?!!!)
3)Izrādās, ka kniebējam ir parādi un mamzele dabon meklēt LVL 10 000, ko viņa arī atrod pie sava šefa. Aploksnītē. Pretī- minets un kotletes. Uz jahtas(tulkojumu biroju šefiem parasti pieder neskaitāmas jahtas un pāris tvaikoņi piedevām). Bet nu skaidrs ir viens, šefs par mazāku naudu pie mineta nevarēja tikt.Nez, tur jau nesanāk maukumājas abonements gadam? Bet nu laikam viņai bij dikti labs tas izpildījums, pie kam sejas izteiksme nemainījās nekādu apstākļu iespaidā.
4) Labi, par Rēzijas un Hara (tas, kurš Spanovskis) mīlais ainu labāk nēa.
Kas bij režisors, nezinu, bet mans ieteikums būtu -Netaisi vairs To! Ir taču tik daudz skaistu profesiju. Viena no tām - ārštata tulkotāji, kā bij redzams filmā- šamiem vispār nav jāstrādā, tik tādiem piselīgiem un depresīviem jāvazājas riņķī pa svarīgām pieņemšanām un jāraud par Aleksi, kas nekad neesot bijis labs gultā. Tā vot!

Nezinu kā jums, bet es vakar noskatījos "Likteņa Ironiju I" divas reizes pēc kārtas un sapratu, ka otrās daļas filmēšana noteikti ir vislielākās noziegums kino vēsturē. Un, ja tu, cilvēks, esi dzīvojis tik daudzus gadus ar pārliecību, ka šamiem abiem viss bija labi (ko apstiprina arī filmas beigas), tad fakts, ka šamā aprecēja Ipolitu (ja vēl šajā lomā būtu Mironovs, kā sākumā bij iecerēts, tad vēl tā...), bet šams-Gaļu, šķiet pilnīgi absurda un grauj jebkādu (25 gadus ilgu) ticību skaistajam un liktenīgajam. "Rokas nost!", es saku, rādu nepiedienīgu žestu un lepni aizgriežos no jūsu rapidshariem.

Baisa un nemājīga ir šī diena. Tam visam klāt vēl noskaidrojas, ka Randoms notirgojis brāķētu DVD un čeku, protams, ļoti apzinīgi esmu izmetuse ārā. Stulbā-stulbene, a izbraukātu talonu ta pilla soma- tieši vot šito vaidzēj izmest. Lūk, tākā, bez Pēdējā samuraja, cēlām jūtām un raudulīga fināla arī nāksies iztikt. Atliek vien nožēlot savu dzīvi- sadirsto un velto kā arī nedaudz nogulēto jaunogadu un, dauzot ar kurpi pa spoguli, kliegt:"joptvaimaķ-joptvaimaķ"