24. jūnijā bija lielisks brauciens autobusā pie Nefolka. nebija pilnīgi nevienas pieturas, kurā nemīcītos apkārt dzērāji. vienā bija 4 piedzērušies čuvaki, viens ap 18, trīs ap 12, sadevušies rokās un šūpojās kvadrātiņā, ik pa laikam pašķīzdami uz visām pusēm. vienam, kam patiesībā varēja būt ap 10, rokās bija kaut kāda lētā šņabja pudele. šoferis ar pāris dzērājiem arī apsveicinājās, jo pieturās kāpa ārā pīpēt, tā kā šajā datumā neuzskatīja par vajadzīgu piebraukt galamērķī laicīgi. aiz manis sēdēja 3 iereibušas deģenerātes, kurām 25. jūnijā eksāmens, bet viņas nahuj uz to nemācīsies. tikai vienai no viņām mājās vēl bija jautājumu lapiņas, jo pārējās bija tās padirsušas pālī pie upes, tāpēc viņām nemaz nebija no kā mācīties. tomēr daudz bija dzērušas, vēmušas, un viņām bija bojfrendi no visām Latvijas Republikas malām, kurus viņas daudz apsprieda, dzerot autobusa vināru un visu laiku kliedzot, ka viņas tūlīt izmetīs no šī autobusa.
pēc laika iekāpa vecene ar lielu vēderu un ļoti pretīgām botām, dzēra kaut kādu lēto alkolimonādi un kāpa ārā smēķēt. kad atgriezās, prasīja meitenēm 'jūs no Ērgļiem?', uz ko daudzas atbildēja, ka nē. 'bet Ērgļos mācaties?' nujā, izrādījās, ka viņas mācās Ērgļos, un resnā zināja, ka tur tikai tādas palaistuves kā viņas, kas nemāk uzvesties mācās, to viņas dēls arī varot apstiprināt. tad bija ilgi un gari konflikti, kuru vidū man nācās iet prom.
priekšā sēdēja krievu pāris, kuri visu laiku arī runāja par dzeršanu, dzēra kaut kādus lētos alus un ļoti skaļi lamājās, izmantojot visus krievu lamu vārdus, ko es zinu.
šoferim priekšā skanēja ļoti pretīga latviešu popmūzika. man ļoti sāpēja galva.