| Lai met pirmo akmeni |
Jun. 25th, 2014|08:39 pm |
Latvija ir žūpu zeme. Es dzīvoju it kā samērā šikā centra dislokācijā, bet gandrīz ikreiz, kad pieeju pie loga uzsmēķēt, pa trotuāru aiztenterē kāds galīgi pieļurbājies indivīds. Attālinoties no centra, ir vēl spožāk. Pie katra koka kāda jauka kompānija tukšo stundišķo dvuļu vai laiž apkārt minerālūdens pudelīti, kuras svaigais aromāts ir sajūtams puskvartāla attālumā. Ja tu iekāp, piemēram, 15. trolejbusā un atrodi kādu vietiņu, kur iespējams nostāties tā, lai neviens tev nečurātu virsū vai neuzlietu pivi, tad skaties pa logu, kā visur zem pieturu soliņiem kāds guļ vai gājēji smērējas gar sienām.
Lielākoties viņi visi, steberēdami apkārt, izskatās pazuduši, apmaldījušies, tā, it kā kaut ko meklētu, tikai būtu aizmirsuši, ko. Laikam tā arī ir alkoholisma būtība - būt aizmirsušam, ko esi meklējis. |
|