12.4.08 21:01Uzrakstīta pirmā lpp kursadarbam.Tā nu meklēju raktus. Šodien izlasīti 5 zinātniskie raksti angļu valodā, galva kūp. Tikko atradu 4 metodi, vadītājs teica, kādas 7 vajagot... Turpinam meklēt, rīt mamma darbā atkal varēs man printēt to visu ārā.... Mīļotais saka, izskatoties kā traka. Bet man ir tāda bezfilma kā nakts vidū, kad var strādāt. Visu dienu jau. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
10.4.08 12:28Konsultējoties ar kursabiedru var iegūt vairākas interesantas ēdienu receptes :) Būs jāpamēģina.Un, ja par mani kā solīts šodien aizliks labu vārdiņu, tad varētu cerēt uz vēlvienu darba vietu. Vēl kušs un vēl neviens cits to nezina. Tikai, kā ir ar nodokļu grāmatiņu, ja darbs ir oficiāli divās vietās? Pēdējās divas dienas pa stāstam katrā. |
2.4.08 12:21Ir, ir, ir! Līdz ar pavasari ir manī arī pamodies. Kaut kas. Atkal viņa, kurai ir sarkanās kurpītes, tikai augstos papēžus nu vairs nevar vilkt. Nē, var, tikai vienatnē.Vakar atsāku vasaras skatienu kolekcijas papildināšanu. Sākot ar priekšnieci izejot no darba. Melnie, garie svārki un bezroku krekliņš, tumša lente ap matiem, mazliet violetas acis un koša šalle. Un jaka rokās un gājiens gar tramvaja sliedēm uz nākamo pieturu. Un tad nākamo, tikai keramikas nodarbības tuvošanās kavēja mani no ceļa Zoodarzs-centrs veikšanas ar kājām. Bet šāds gājiens prasītu pusotru stundu, ir pārbaudīts. Šodien, solīts, iegūšu savā īpašumā kurpītes. Viņa māmmiņa vakar esot man nopirkusi. Lieldienās pie vecākiem aizbraucu viņa botiņās ieautās kājām, jo savus zābakus biju veiksmīgi noplēsusi un viņa mammai tas neesot gājis pie sirds un viņa esot ieraudzījusi jaukas kurpītes un esot nopirkusi... Ja man nepatikšot, derot viņai pašai... Nu ko man teikt un darīt par šādu lietu?.. Un sestdien beidzot aizgāju uz literāro akadēmiju... visu laiku nesanāca tais dienās... un tagad atkal ir jāraksta... Un sestdien, sestdien ar viņu un manu mammu ejam uz Valta Pūces koncertu. Ar Vazdiku, Kauperu un Ozolu (vijolistu). Un apsveicu jūs ar pavasari. |
28.3.08 10:19Principā man līdz pusvieniem nav ko darīt, principā man ir garlaicīgi, principā iešu kaut kur pasēdēt un iedzert tēju vai apēst brokastis.Un, ja šodien nebūtu deviņos jānāk uzrakstīt ieskaite, kuru noslimoju, šodien varētu gulēt līdz vienpadsmitiem. |
20.3.08 12:07Vakar tik jauki saritinājusies aizmigu, kamēr televīzors kādu filmu rādīja, ko mīļotais skatījās. Tas nekas, ka bija ieplānopts mācīties šodienqas kolikvijam, augu tante patiešām iepriekš bija pateikusi visu, kas jāzina un puierakstos tas tiešām gozējās ar jauku atzīmi zināt. Un vakardienas neviklums nebeidzās arī mājās, kur gultā izlēju piena krūzi.Bet, ai, joprojām tāds jauks nogurums. Un slinkums, domāt, ko gatavot vakariņās. |
5.3.08 15:08Pirmais mēģinājums meklēt informāciju kursa darbam, beidzās ar uzduršanos grāmatai, kura amazonē maksā 124$. Man teica, ka grāmatas tā līdz 30 Ls vai arī 70, tagad neatceros, varētu nopirkt un to man apmaksātu. |
3.3.08 16:50Zvans no kursadarba vadītāja. Bet man vēl nav nekā. |
3.3.08 13:58Šodien vismaz vajadzēja domāt ekseļa formulas ar ntām iekavām. Prieks rēķināt paraugkopu teorētiskos sadalījumus. |
28.2.08 12:47Tas, ka mīļotais nenāk uz lekcijām uzlabo manu mācīšanās kvalitāti. Pieraksti kļūst vienkārši apbrīnojami perfekcioniskā garā radīti (nu gan sanāca izteikties). Nu jā, vismaz, kad neviens nesēž blakus spēlējot kompi, nekas nenovērš manas domas un varu pievērstries giberilīniem, citokīniem, abciskābei, auksīnam un tādā garā turpinot augu hormonus.Un jā, šobrīd gaidu, kad paies laiks. Jāaiziet beidzot samaksāt, ārste jau sen zvanīja, ka mana apdrošināšana krioterapiju nesedz, vēl rītdiena laika, kad jāsamaksā pašai, bet vakar, kad aizgāju, darba laiks izrādījās beidzies. Vakar sākusās ceturtā nedēļa. Puse no laika jau pagājusi. Ai, cik ilgi vēl otra puse ies, bet pēc tam... |
25.2.08 12:54Teksts no šodienas bioķīmijas lekcijas, citēju pasniedzēju (gados vecāks kungs): "Jā, tagad jau tiek radīta vakcīna imunitātei pret dzemdes vēzi, bet nu es tam gan neticu un man tas nedraud."Kārtējā biometrijas ieskaite 20 min laikā. Šoreiz pat teorija mācīta tikai 10 min pirms ieskaites, bet divciparu skaitlis tik un tā. Un pasniedzējs, izrādās, zina, kā mani sauc. |
11.2.08 12:56LOL, ieskaite biometrijā nokārtota 20 min laikā.9 pārrakstīšanās dēļ. Tagad jāgaida pārējie un jāpavada laiks līdz KoRn koncertam. Un alga joprojām nav ieskaitīta. |
4.2.08 12:45Biometrijas pasniedzējs nu tāds jans un jauks puikiņš izskatās. |
11.1.08 19:08 - Profesionālais kretīnisms ("Es esmu leģenda")Tātad, biologi gatavos bioķīmijas eksāmenam (15. janvārī) un pēc konsultācijas dodas uz kino. Filma augstāk minētā "I am legend" ar Vilu Smitu. Nu, to, ka filmā slēpos pie mīļotā pleca noklusēsim, bet nu pēc tam redzētie briesmonīši tika iztirzāti, ka, piemēram:*viņiem ir melanīna un D vitamīna neesamība; *trūkst keratīna un A vitamīna; *pie tāda pulsa sirdij jau būtu jāklejo pa ķermeni; *augsto ķermeņa t kompensē paātrinātā elpošana, bet kāpēc tad vēl tāds asinspiediens; *ok, ar skābekli viņie tiek apgādāti, bet aminoskābes nevar sintezēt tādos tempos; *termoapstrāde (ķermeņa t dēļ) palīdz sašķelt vielas ātrāk, bet viņas nevar uzsūkties ātrāk kā tas notiek; *Krebsa ciklam, un vispār elpošanai vajadzīgas aminoskābes un viss cits, ko tik ātri nevar uzradīt;\ *mati aug vēl mirušam cilvēkam, tur sāka izkrist pēc pāris stundām; *kā tas vīrus izplatījās pa gaisu - viņi šķaudīja vai; *jau mūsdienās vīrusi kapsīdu vietā DNS vienkārši bombardē ar lodītēm, pie kurām piestiprināti attiecīgi vajadzēgie DNS fragmenti; *pulsa starpība viņiem bija 3rez lielāka - tad jau baigais asins vilnis uzreiz, kāds tad ir sirds tilpums? un tik ātri to visu nevar izpumpēt. Vienvārdsakot, tādas filmas nav radītas biologiem. Pārāk daudz visu par visu zinam. |
6.1.08 23:31Ļoti, ļoti, ļoti, ļoti negribas mācīties. Esmu izskatījusi pusi no lekciju materiāliem un 3 1/2h paspēlējusi datorspēli. |
5.1.08 20:34 - Pārdomas vecās Kristīnes garāNezinu, kādēļ eju uz filmām par karu. [Zinu, jo man tās patīk, nesakiet to.] Vakardien "Piedošana" ("Atoment"). Pēc tam zālē mirku asarās. Joprojām filmas par māksliniekiem mani aizkustina visvairāk. Kā šajā filmā. Un beigās, kad vismaz savā grāmatā viņa uzbūra laimīgu dzīvi... Es arī tā mēdzu darīt.. Rakstīt izdomāt ko labāku, vai, pateikt to, ko neiedrošinātos pateikt dzīvē.. Bet, ziniet, šodien, šodien es varbūt arī varu teikt visu, ko domāju...Aizsūtīju darbus šī gada meistardarbnīcu konkursam. Pie Laimas Muktupāvelas. Tagad jāgaida, jāgaida, jāgaida, vai mani uzņems... Aizvakar gribēju nopirkt sev lūpu spīdumu. Nopirku tādu, kas tikai mazliet atšķiras no lūpu toņa uz rozā pusi ar maziem zelta puteklīšiem. Gribēju kaut ko vienkārši maigu un meitenīgu. Pateica man, ka neesot labi. Daudz labāk būtu kas sarkans. Sarkans nevis rozā. Sieviete, nevis meitene. Šodien mīlējāmies slimnīcas tualetē. Izslāpuši viens pēc otra, pēc pieglaušanās, pieskārieniem, skūpstiem un glāstiem. "Beidzot es atkal redzu tevi ar tādu smaidu..." - "Kādu?" - "Nu tādu, viscaur laimīgu un manu..." - "Tava, jau visu laiku..." Kādu reizi, kad atkal mīlinājāmies un teicāmies būt viens otra mīļums, un mīļotais, galvā pazibēja teikums "Tava, mūžīgi." Bail, par šādu ideju. Nē, ne bail, vienkārši, agrāk tāda doma šķita tāda un nereāla... Kursabiedrene ir stāvoklī. Labi, man to neviens "nav" teicis, bet tas ir jauki... Patiešām ceru par viņiem abiem. Mīļotais netic, ka viņiem viss būs.. Pēc gada jau viens otram būšot apnikuši un vēl būšot bērns. Un kā viņi uzturēšot, tagad, kad jāmācās abiem... "Ja mums būs bērni, tad tikai, kad būs augstākās izglītības, nu labi varbūt trešā kursa beigās, bet arī tad man vēl būs grūti uzturēt ģimeni.. Reizēm domāju, cik ļoti man ar viņu ir veicies.. Ar to, kā viņš uzvedas un domā.. Jā, ir jau skaisti tā, kā ir viņa ģimenē, kad māmmiņa nestrādā jau no tā brīža, kad sāka gaidīt viņu, tikai rūpējas par māju un dārzu.. Reizēm liekas, ka visi mani uzskati ir sagrozīti un sacelti ar kājām gaisā.. Kaut vai par tēju... Agrāk es nedzēru zaļo, un visiem sacīju, ka tā man negaršo.. tagad dzeru tieši to. Un bez cukura. No "Diviem turkiem", tur viņas ir garšīgas. Apsara ne, tur iekšā ir salmi. Jā, man jau teica, ka augstās prasības pielipšot. Bet vēl nav. Vēl esmu tikpat parasta. Skatos uz savām rokām un domāju, ko no malas par tām varētu padomāt. Kreisā ir bromēlijas lapas saskrāpēta darbā tīrot terārijus. Arī labajai vidējais pirksts ir mazā brālīša saskrāpēts, bet mazo pirkstiņu šodien sadūru krāmējot malku... Es nobružājos. Reizēm pasprūk pa lamu vārdam. Reti, reti, bet tomēr. Un ātrums aizrauj. 100 jūdzes stundā (kilometri 160 sanāk) uz ceļa liekas nekas. Ātrumu nejūt. Nezinu, kas būs, kad pienāks mans laiks likt tiesības un mācīties... nē, man būs bail tā braukt. Ceru, ka būs, ka neuzvarēs pārgalvība... Pirmdien eksāmens fizioloģijā. Doti 87 biļešu jautājumi. Vakarnakt trīs stundu laikā izskatīju un perfekti aprakstīju sešus. Daudz, daudz, daudz par maz. Vairs nemāku sevi mocīt. Nemāku sēdēt līdz rītausmai. Gribas miega. Gribu siltu sauli un vasaru. |
17.12.07 23:34Bundžiņa ar iebiezināto pienu. Rīt otrā ieskaite ekoloģijā. Un kopš pirmās esmu bijusi tikai uz vienu lekciju. Šonakt mācīsiemies.Un vēl rīt jāiet pie ārsta. Sešas nedēļas ir rinķī. Bail, ka pateiks, ka nav vēl viss labi. Un vispār es varētu dusmoties uz Juri. Viņš vakar manā datorā instalēja spēli, kura šodien ir nozagusi daudz stundu. Un man, kura ar tādām lietām neaizraujas. |
30.11.07 23:08Sēžu pie Vitas un mielojos ar trifelēm. Izdzerta pudele šampanieša. Un tagad ir miers. Bet mīļotais tūlīt būs pakaļ un vedīs mani pie Jura, kur viņiem kādu filmu iecerēts skatīties. Man gan liekas, ka saritināšos Jura gultiņā un giadīšu, kad mani cels un teiks, ka jābrauc mājās. |
7.10.07 17:15-Sēsties viens, divi! Un Juris nometies sēdus uz grīdas. Pārējie nesaprašanā... Vai mirklis un Kristīne skriešus metas pakaļ Linardam, kurš metas ārā pa durvīm ar cigareti rokā... Troksnis no sitiena pa mājas sienu no ārpuses, visas alvas loga virzienā "Tas tikai Linards", biologi saprot to visu. Pārējie ne. Nu, jā sīkas dīvainības. |
7.10.07 13:23 - Dzimšanas diena & policija ciemāNu, jā, visa svinēšana izvērtās savādāk, ka gaidīts. Un trijos naktī sanāca draudzēties ar policiju un apsardzi. Bet nu lietas vienkāršas - kaimiņu pirts kompānija (mazgadīgi krievu urļiki) nāca "draudzēties". Nu, finālā tortes svecītes tā arī palika neaizdedzinātas, jo mūsu namiņā tika iepūsts ugunsszēšamais aparāts, kura putekļi pārklāja visu uz galda esošo pārtiku. Durvji stikls tika izdauzīts ar krāsnskruķi un uz atvadām, kad policija&apsardze jau bija paguvusi viesoties un daļa no viņiem aizvesta ar pudeli tika izdauzīts arī loga stikls. Trīcošas kājas un asaras acīs. Ne tā. Jā, es jūtos droša, ka Linards ir blakus, bet, logs tika izdauzīts, kamēr viņš policijā rakstīja iesniegumu. Un mēs sēdējām tālākajā istabā, durvīm priekšā aizstūmuši gultu un gaidot, vai viņi neturpinās lauzties iekšā...Bet, biologi un pārējie tomēr ir divas dažādas puses. Un, svecīte bija viena. Iesprausta šokolādē, kad pārējie guļ. Un daudz baltu dieniņu pāris balšu izpildījumā. Tad gan, es nezināju, ko darīt, jo tas bija mīļi.. tas, kas palicis pāri... |
26.9.07 14:35Jā, man nepatīk, kad mīļotais lasa Hariju Poteru un nepievērš uzmanību man. Un nepatīk, ka tikko iegūts Tekken 5 un nu viņi atkal spēlēs. Un nu es demonstratīvi, bet neviens to gan neredz, jo visi ir aizņemti, sēžu cibā un grabinu rakstīšanas taustiņus. Un man nepatīk, ka it kā pa jokam tiek smiets, ka es sākot izmaksāt dārgi, lai gan neprasu, lai man izmaksā visas pustdienas vai visas biļetes tramvajā, viņš to dara pats.Un jā, ir tā sajūta visslikti.lv un ir tā sajūta, ka gribas vienai vienkārši iet uz garlaicīgu lekciju. Vienkārši. Jo visi četri pārējie, kas ir mūsu kompānijā ir aizņemti. Un neplāno doties. Un man gribas sūdzēties un pačīkstēt. Un daudz, daudz šokolādēs. |
Powered by Sviesta Ciba