30.6.07 12:31Man ir tāda aizdoma, ka pati sev taisu ziepes. Bet tomēr šobrīd vēl neapstājos. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
30.6.07 03:15Hipnotizē. Jūra. Orandžs pilnmēnes un viļņi. Gaiša pamale. Smaržas, skaņas un krāsas. |
29.6.07 08:49Pasniedzējs tā jauki līgojas.. |
28.6.07 19:24Jau pāris stundas spēlēju "Tekken" ar kursabiedriem. Tas nekas, ka līdz šim datorspēles nespēlēju. |
28.6.07 00:28A mums ir netikai pele blakus istabā, tikko čūskiņa tika atrasta (beigta gan jau). Nice. |
28.6.07 00:24 - Atpakaļ ritmāTas klikšķis, kad nav gulēts un vairs nevajag ir noticis. Šonakt top sūnu un ķēpju herbārijs. Rīt rakšu ziedaugus un savākšu etalonus (plānojas tā). |
27.6.07 17:24Sen nebiju ar tādu baudu bijusi dušā. Tas nekas, ka aukstā ūdenī. |
27.6.07 12:06Latīniskie nosaukumi tiek mācīti uz asociācijām. Pārdesmit kāpu augi ar visiem raksturojumiem. Šitas ir sākums. |
27.6.07 00:41Iet sagaidīt negaisu Kolkas ragā bez lietussarga bija labākā doma, kas šeit radusies. Tur pie jūras izkliegts tika atstāts viss, kas traucē. Un tūlīt būs brīnumsalds miegs. |
26.6.07 19:51 - Tāds sīkumsTualetes poda vāka rokturis (sausā tualete) mums te ir izgrebts milzu falla veidā. Vīriešu tualetē attiecīgi pretēji. |
26.6.07 04:06Trijos naktī sēžot uz virtuves galda mācījos jogas vingrinājumus. Kafija. Dodos vērot jūras putnus. |
25.6.07 10:20Nu, kā tas var būt, ka pirmdienas rītā Rīga ir tukša. Tā nu sēžu stundu par agru. Labi, ka ir tāda pašpārvalde, kur atnākt un tējiņu iedzert. Somas jau sakrautas kravas mašīnā. (Ceru, ka lietus neiznāks.)Jā, vispār jau manāmas īpatnējas attiecības atnākušo kursa biedru vidū. Kaut kā visi jau paguvuši atlaist grožus. Anyway, jā. Šobrīd vienkārši nav ko darīt un tā cenšos īsināt laiku. Bet vismaz ir noskaņojums ceļam. Citi cenšas stresot manā vietā par to, ka neesmu sākusi gatavot herbāriju. Man ir divas nedēļas laika. Un nu šobrīd vēl mani sapanikot nevar. |
25.6.07 00:42Ceru ir viss :)Acis veras ciet. Vēl zīmīte, kas jāpagūst no rīta. (Jā tā iet, ja kravāšanos atliek līdz pēdējam.) Konta stāvoklis izrādas tukšāks, kā gaidīts. Nu, ko, iemesls beidzot sākt veselīgāku un mazāku pārtiku. |
24.6.07 22:31 - mazliet kā atvadasNegribu neko aizmirst, bet viss, kas šobrīd ir ielikts somā ir divi bloki zīmēšanas papīra. Pārējais vēl atrodas blakus. Vēl jāizprintē materiāli.Vēl liekas, tik daudz neizdarīta paliek, ko gribējies paspēt. Labi, tās ir tikai divas nedēļas, bet.. Vakariem atradu "Dziedoņus ērkšķu krūmā". Sen gribēju izlasīt atkal. Toreiz, kad lasīju tieši sākums un pelnu rozā rozes iespiedās atmiņā. "Ir teiksma par putnu, kas dzied tikai reizi mūžā - saldāk nekā jebkurš cits virs zemes. Reiz šis putns atstāj ligzdu, dodas meklēt ērkšķu krūmu un neliekas mierā, kamēr to atrod. Tad, apmeties dzelkšņainajos zaros, spiezdams krūtis pret pašu garāko, asāko ērkšķi, tas sāk savu dziesmu. Un, uzveikdams neizsakāmas mokas, dzied tā, ka mirstot pārspēj cīruļa un lakstīgalas treļļus. Viena vienīga brīnumaina dziesma, kuras cena ir dzīvība. Taču visa pasaule apklust, to klausīdamās, un Dievs debesīs smaida. Jo par pašu brīnišķīgāko jāmaksā ar dedzinošu sāpi... Vismaz tā stāsta teika." /Kaolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā"/ Veiksmīgi jums, veiksmīgi man. Ar ārpasauli paliek vien sakari caur telefonu. |
24.6.07 17:55No rīta darbā sagaidījas priekšnieces cepti sklandurauši un zīmīte par priecīgiem Jāņiem. Un vispār, kad viss jau bija apdarīts, mani vienkārši aizdzina mājās.Ar autobusiem man neiet - no rīta šis braucamlīdzeklis bija tik pilns, ka manā pieturā šoferītis atļāvās vienkārši neapstāties. Tad nu paveicās, ka kursabiedrs, kurš devās no līgošanas uz Rīgu pamanīja mani pieturā. Tā nu galpunktā pat izdevās nokļūt krietni ātrāk (autobuss jau tomēr ar 120km/h nebrauc.. ) Kravāju somas. Sākot no rītdienas līdz 6. jūlijam atradīšos mācību prakses vietā Kolkā. Es būtu laimīga par atklāto jūru, necivilizāciju un visiem citiem dabas priekiem, ja vien atrašanās tur nebūtu obligāta. Un kopā ar baru citu biologu. Un bez iespējas kaut kur aizbēgt no visiem... Ko nedrīkst aizmirst paņemt līdzi? Un no kā tur šīs divas nedēļas pārtikt? Jo ēšana jau no katra paša atkarīga. Negribu braukt. Vispār, par daudz negatīvu emociju manī pēdējās dienās. |
Powered by Sviesta Ciba