Tā, tuvojos jau mēnesim mēsla statusā. Mēsls, jo bandīti no zonas mūs tā sauc. Jauki.
Interesants ritms iestrādājies - nostrādāt piecas dienas pa astoņām, tad TGIF, eju uz Sparģeļu ielu. Nevarētu teikt, ka nepatīk, vairāk liekas piemīlīga šī rutīna, bet kaut kas man liek justies neērti. Varbūt kaimiņi, kas vicina dūri, kad uz veļas striķa uztin apeni ar vīli uz nepareizo pusi, varbūt blakus istabā esošā dvēselīte, kurai reizēm laupām tik ļoti nopelnīto naktsmieru. Man žēl. Es gribētu, lai varētu citādāk.
Bet, jā, sestdienas čipsi, vāļāšanās kailiem gultā svētdienas rītā, dumjas pārraides un sekss. Kas var būt labāk par šo mūžīgo vasaras romanci.