Šonedēļ ir uzskriets vairāk nekā citkārt - 65 km. Un arī temps pieaudzis. Taču nav itin ne mazākās vēlēšanās skriet kaut kur ar oficiālu laika kontroli, un kādam kaut ko pierādīt. Vienkārši prieks izkustēties. Cik tas ļoti uzskatās pēc manis! Un nākamnedēļ skrējiens uz jūru (un atpakaļ?).

Kariņš: ja igauņi sākuši akcīzes karu pret Latviju, mums neatliek nekas cits kā atbildēt.

Kā īstens patriots visnotaļ atbalstu! Samaziniet akcīzi, lai tie igauņi dabon trūkties!

Tagad, kad esmu REDZĒJIS, citējot preses relīzi, iespējams izcilāko skatuves šovu, gribētos kādreiz DZIRDĒT vienkārši labu skaņu.

"Jūs esiet nonācis futūrsakrālisma likteņu ornamentācijas izlikumu seansa uzgaidāmajā zonā". (c)

Šķiet, ka es nebūtu tik drosmīgs, lai ietu iestiprināties uz zero waste coffee shop'u. Ja nu iepriekšējie apmeklētāji nav izēduši šķīvi tukšu vai izdzēruši krūzi sausu.

Poll #21306
Open to: All, results viewable to: All

Mēs stāvam un krītam par

Esmu prokrastinācijas karalis - atbraukt divas stundas agrāk uz darbu (jo te ir jaudīgāks dators), un vienalga darīt visu ko, tikai ne to, kā dēļ esmu braucis.

https://m.imdb.com/title/tt8860450

Kā jums Renē Zēvelgere, kad viņa nav Bridžita Džounsa?

Šogad pārgājiena Kolka-Dubulti (24.-26.maijs) dažs dalībnieks distanci esot pabeidzis vēl pirms organizatori uzslējuši finišu.

Pa ceļam, klausoties rīta radio, radās jautājums - kā tas nākas, ka tie, kuri zin, ka visiem noteikti IR jābalso, absolūti nerubī, KĀ tas darāms? Lai gan, kas tur ko brīnīties - vai tā nav ar vairumu to, kuri "zin, kas citiem būtu jādara"?

Pamanīju feisbukā kādu rakstu gabalu par introvertiem, ko bija nošērojusi kāds no maniem "frendiem". Izlasīju, iepatikās - likās asprātīgi. Jau gribēju spiest "Like", bet laikus pamanīju, ka to sākotnēji nopublicējis Ze Psihoterapijas Prakse, un nolēmis, ka mana patikšana var tikt nepareizi iztulkota, nolēmu atturēties. Turklāt tāpat jau Psihoterapijas Prakse pats to nebija sacerējs, bet kopīpeistojis no Liepnieka orgāna, kur to, savukārt, visdrīzāk kāds nēģeris bija iekopējis, vrbūt pirms tam pārtulkojot, no vēl kaut kurienes.

Labrīt! Velkam kedas, ja?

Ja vien mani aprēķini nav nojukuši, šī varētu būt noslēguma nodarbība un pēdējā sestdiena, kad jāceļas un jābrauc.

Vieniem pavasaris sirdī, bet citiem - degunā un acīs.

Necelšosi, necelšosi, miedziņš nāk...
Es varētu turpināt vienalga kādus svētkus.

Pašam nereti gadās tizli iznesties uz ielas braucamās daļas, tāpēc nefilmēju un nepublicēju sociālajos tīklos citus, taču šis... nē, tas nav pārmetums dalībniekiem, bet nu situācija bija gana episka, lai būtu pelnījusi tikt iemūžināta.
Krustojumā pie sarkanā man priekšā stāv divi auto, viens otram līdzās. Viens rāda pagriezienu pa kreisi, otrs - pa labi. Ielas malā pie staba divas zīmes - "Nogriezties pa kreisi aizliegts" un "Nogriezties pa labi aizliegts"...

Ja ir izdzerti pusotrs-divi litri ūdens, divi bezalkoholiskie ali, krūze kafijas un pusglāze vīna, bet organisms aizvien nesūta nekādus signālus, ka tajā būtu pabijis kaut kāds šķidrums, acīmredzot skrienot tas ne pa jokam dehidrējies.

35,15 km - aizgāju tāpat vien, kompānijas pēc, paskriet līdzi tiem, kuri gatavojas TET maratonam.

- Vai baneri varat izdrukāt?
- Mēs ne to vien varam!
- Man vajadzētu vienkārši uzrakstu [..]
- Jums "dajebkā" uzrakstīt, vai arī gribēsiet saskaņot, t.i. maksāsiet par dizainera paklpojumiem?
- Nē, tikai uzrakstīt.
- OK.
- Tad es piebraukšu un uzzīmēšu, kā man vajag...

Radio diktore vakar (vai aizvakar?) ziņās priecīgi paziņoja, ka ar šo dienu gripas epidēmija oficiāli ir beigusies. Man šķiet, ka gripas vīruss, kā tāds kāpurs, ieperinājies manī un uzmargojis kokonu, lai pārlaistu bargo vasaru, un nākamruden, līdz ar pirmo sniegu, no jauna parādītos pasaulē brīnišķīgas pandēmijas veidolā.