Biroja administratore nobēra riekšu konfekšu un palūdza pieskatīt saimniecību. Viņa neiedomājos, ka pats būtu ar mieru piemaksāt, lai nav jāklausās kārtējais koučs. Nebeidzu brīnīties, kā var atkal un atkal pavilkties uz kaut kādu nuiņu, un tērēt par to nenopelnīto naudu!

Lūk, tirgus izpētes nolūkos, jo mums ar projektu vadītāju domas krasi atšķīrās, vēlos jums jautāt, kā jums šķiet, vai kartiņa ar uzrakstu "Apsveicu! Dēliņš (meitiņa)!" nav tāda kā diezgan sarkastiska, un izsūtāma gadījumos, kad vēlies kādam īpaši ieriebt?

Viendien gadījās iegriezties High Fidelity salonā, un tas pilnīgi pārvērta manu priekšstatu par pasauli. Ak vai, ak vai, šī ir vieta kur atstāt nenopelnītos eiro tūkstošu desmitus un simtus.

Cita starpā, 20 gadi ir laiks, kuram paejot iestājas noilgums auto zādzības lietā. Nezinu gan, ko viņi iesāks, ja rīt, piemēram, to atradīs.
Visumā tās būtu mazvērtīgas zināšanas, bet, tas pēkšņi lika aptvert, ka dažu no jums zinu/pazīstu vairāk par šiem 20 gadiem.

Lielisks ieraksts

Van Morrison & Joey DeFrancesco - Miss Otis Regrets

Ja Venecuelā viss paliks aizvien sliktāk, jo īpaši ar naftu, vabūt viņi palielinās Santa Teresa 1796 eksporta apjomus, un pie viena nometīs cenu?

Jau gadiem savās vakara, rīta, branča un tējas laika lūgšanās daudzināju "Mīļais, Whatever, izdari lūdzu tā, lai ielūkojoties cibas pēdējo pukstu listē man vairs nekrīt acīs 8 vai vairāk sikboja murgi ik dienas!" Nezinu, kā tas gadījās, taču Whatevers mani nedaudz pārprata un atsūtīja kosmosu.

Žurnālā ir atvērums ar eiroparkamenta deputātu reklāmu. Katram 3 punkti. Vaiderei tā visai konkrēti nosauktas 3 lietas, ko izdarījusi, Kariņam piesaukts augstais novērtējums starp kolēģiem un tas, ka ir vairāku likumu autors, Kalnietei un Šadurskim viens no augstākajiem panākumiem deputāta darbā bijusi pozēšana fotogrāfam kopā ar Manfrēdu Vēberu. Tas ir tas, ko viņi paši uzskatījuši par tik svarīgu, lai apmsksātu publikāciju.

Ir cilvēki, kuri ir dzimuši motivatori. Piemēram, piezvana tev tāda kundze, sak, mēs jau vispār pie jums nekad neko nepasūtam, mums ir pašiem savs sadarbības partneris, taču, diemžēl, viņiem salūzusi iekārta, tātad arī rīt pie jums 99,99% nenāksim, bet šodien mums vajadzētu šito te... steidzami... līdz plkst. 12.... nē.. lābāk līdz plkst. 11. Tā kā esiet tik laipni, pametiet visu un ķerieties klāt!

Tajā taisnajā kā gaismas stars ceļa posmā iepretīm kūdras purvā uzbūvētajam rindu, dvīņu un vienkārši māju ciematam, pamazām veidojas tāds kā melnais punkts. Iesākumā tur gadu vai pat ilgāk skatu priecēja mākslīgo ziedu pušķis un, vismaz pirmajā laikā, kapu svece burciņā, bet šodien viens bija pamanījies nolikt auto uz jumta.

Nospriedu, ka uzsildītam balzāmam būs jūtamāks terapeitiskais efekts, un brīdi apcerēju nez kā japāņi savu sakē pirms lietošanas uzvāra. Senāk, noteikti katlā uz uguns, bet tagad, droši vien, ir kāds īpaši šai vajadzībai radīts gadžets. Ar vaifaju, blūtūsu un visu citu. Bet, tā kā pa rokai nekā tāda nebija, viss tāds ģēnija iedvesmas pārņemts, nolēmu izmantot gadiem nelietoto mikreni. Tik labi kā Stīvenam Sigalam ar benzīna glāzi nesanāca, bet... arī nebija slikti.

Pastāstiet man, tikai, lūdzu, bez histēriskas bļaušanas, ja "tiesiskā veidā atņemt maksājumus atjaunojamās enerģijas ražotājiem nav iespējams, jo bla-bla-bla", tad kāpēc nepamainīt tiesisko bāzi? Nodokļus, pensijas vecumu, veselības sistēmu maina ar tādu ātrumu, ka gar acīm ņirb, un nekas. Miljons komats kaut kas pakurn, pakurn, un samierinās. Bet te "cietušie" būtu simti, varbūt pāris tūkstoši.

Kad redzi Drako Malfoju ar bārdas rugājiem un maisiņiem zem acīm, nevilšus iedomājies - labi, ka tuvumā nav spoguļa.

Pēc divām, nē, vienas brīvdienas sākusies jauna darba nedēļa. Fonā no kāda datora skan Igo balss. "Velti iztērēts laiks..."

Istabas termometrs rāda 23 grādi. Pēdējoreiz kas tāds piedzēts vasarā, kad pagalma kaķi meklēja ēnu, nevis gulšņāja uz sasilušajiem laukakmeņiem. Bet nesapriecājies par agru! Tā tikai zemā janvāra saule, kas bliež tieši logā. Visi auto uz ielas apsarmojuši vienādi balti, ej nu uzmini, kurš no tiem vakar bija sarkans, kurš melns. Un es mazliet priecājos, ka šodien nekur nav jāiet. Ne tik daudz ziemas dēļ, cik vienkārši vienu dienu gribas apstāties.

Gads vēl īsti īsti sācies, un līdz nākamajiem Ziemassvētkiem ar visu no tiem izrietošo vājprātu vēl krietns brīdis, bet man jau atkal dienas par īsu un jāapsver, vai nesākt pierakstīt, kas un kad darāms. :(

Vecajā gadā palikusi vēlēšanās iet uz darbu, apņemšanās noapaļot noskrieto kilometru skaitu līdz 1400, no jausma, kur esmu nolicis nomainīto ūdensskaitītāju verifikācijas sertifikātus un biļetes uz Muse. Pat nemēģināšu tagad atcerēties, kas tik viss vēl. Esmu kā balta lapa - saloki lidmašinu un izmet pa logu, lai lido!

Pirmoreiz lietoju šādus citronus, mīkstus un tik sulīgus, ka šķīst uz visām pusēm, kad griež, un miza Pantone 123 nevis 70% Process Yellow vai pat vēl kas bālāks.

Kopš astoņos pamodos, ieklausos sevī, nespēdams saprast, vai esmu saslimis, vai nē. Lai noapaļotu kilometru skaitu, vēl vajadzētu noskriet 22, un labāk to būtu darīt 2-3 dienās. Bet ja šitā, tad nesanāks. Nu i mārutks ar tiem. Neizmaksātās liberālās vērtības tā arī nedabūju, tikai solījumu, ka pēc Jaunā gada. Un atslābu. Jo tāpat neko ietekmēt nav iedpējas, tajā skaitā vakances uz svētkiem neviens neizsludina. Varbūt pēc svētkiem - ja nu kāds pārdzersies. Vai saņems bildinājumu no troņmantinieces, un nolems uz darbu vairs nenākt.

Berlīnes rezidentūrai trešajā sezonā jauni izaicinājumi - zaļie cilvēciņi Igaunijā.