Kurā brīdī panākumi pārstāja būt tas, kas vienmēr bijuši - iemesls priecāties līdzi un apsveikt, apskaust un ienīst? Kad es dzirdu par kādu sasniegumu, turpat līdzās tiek nosaukts tā ekvivalents naudas izteiksmē. Nereti pat tikai naudas summa. Lūk, šitais malacis, nav īsti skaidrs, ko viņš izdarījis un kāds cilvēcei no tā labums, taču par to viņš saņēma tik un tik. Vai nav lieliski? Un šitie džeki, grupa, kuri pārdevuši tik un tik sava albuma kopiju. Malači! Man tūlīt nāk prātā, ja es būtu lauksaimnieks un būtu jāpārdod kartupeļu raža, es viņus noteikti noalgotu, lai stāv tirgū pie svariem un maisiem, jo tirgošanās viņiem labi padodas. Vai arī kinofilma, par kuru zinām vien to, ka tā ir datorspēles ekranizācija un pirmajā izrādīšanas dienā to noskatījušies nez cik miljoni skatītāji. Laikam noguruši paši spaidīt taustiņus. Un vēl grāmatas, kurās Jupis viņu zin kas rakstīts, bet toties tās esot pasaulē visvairāk pārdotās. Simts tūkstoši lemingu nevar kļūdīties? Kļūsti par vienu no viņiem!