No rīta pamodos no sajūtas, ka mani kāds vēro. Vērt vaļā acis drausmīgi negribējās, zināju, ka būs sasodīti gaišs, un pēc tam  ne par ko vairs nespēšu iesnausties. Pastiepu roku, lai ar tausti pārliecinātos, kurš uz mani tik uzstājīgi skatās. Tas bija plīša lācītis.