Par visu vairāk mīlu skatīties futbolu. Sevišķi vēlīna rudens vakaros. Neko daudz no tās spēles nesaprotu, taču kad redzu kā viņi tur ņemas lietu, varbūt pat sniegū, novārtījušies dubļos un nosaluši, saraušu pledu uz kājām, iemalkoju karstu t ēju, reizēm varbūt piekožot Maximas nocenotos pīrādziņus, un nodomāju "Sasodīts, bet dzīve ir izdevusies!"