Šodien autobusā, nosēdies pie loga, izlikos, ka lasu, bet pats štukoju, kāpēc jūtos tik labi. Laikam tāpēc, ka neviens nebija nosēdies blakus. Vairāk par visu neciešu tos, kuri apdraud manu teritoriju. Pļāpīgus dzērājus, apsēstos ar pārliecību, ko viņi nespēj paturēt pie sevis, un tos, ar lielajiem pautiem, kuru dēļ, viņu ceļgali baksta katrs savā autobusa sānā.