23 Februāris 2006 @ 12:05
 
Grozījos ap augļu leti, pētīju ābolus. Ābolīši izslatījās tā ne visai. Pāris kastes varētu nosūtīt svaru vērotājiem apetītes bojāšanai. Augstākās kategorijas pārdošanas speciālistes pacietība sāka zust.
"Vīriec," to viņa man. "Ābolīšus vēlaties!" Jautājums vairāk skanēja drīzāk kā pavēle. "Ļoti garšīgi āboli. Pati vien tos ēdu. Kopš rudens."
"Paldies!" domīgi novilku. "Jāteic, tie jums, atvainot, visai sūdīgi izskatās."
"Kāds darbs, tādi augļi," pārdevēja rezumēja un pievērsās nākamajam.
 
 
( Post a new comment )
[info]gobish on 23. Februāris 2006 - 19:27
diezgan vieda un atklāta pārdevēja:)
viņai noteikti samaksāja lai viņa ar tādiem ābolīšiem stāvētu.jo-turpat netālu noteikti atradās viņasmeita/māsa/heh-vīrs, kurš pārdeva viņu īto produkciju.
respekt.- konkurences veicināšanai/vai kā tml:)
(Atbildēt) (Link)