Labi, ka ne visi optimisti jau apmiruši.

Bik tāds jauks stāstiņš par to, kā Nasredins gulēja zem plūmes (laikam) un domāja par to, kādēļ gan arbūzi neaug kokos. Tad uzpūta vējiņš, notrieca kādu plūmi un tā trāpīja Nasredinam pa galvu, uz ko viņš iesaucās: "Ak, dižais Allah, piedod, ka apšaubīju tavu viedumu! Ja plūmes vietā būtu arbūzs, kas gan būtu palicis no manas galvas!"