šorīt vedot ārā suni, izvēlējos citu garo taciņu. Suns aizrikšo uz priekšu un pēkšņi sāk vālāties pa zemi - es saprotu, ka sūdi vagā - vai nu viņš mēslos vārtās, vai arī īstos mēslos. Skrienu klāt, rauju nost šo. Un skatos - šis vārtās lielā, beigtā sunī. Beigtā suņa kažociņš tik vien i palicis un žoklītis, kā arī bišiņ no ādas. Šodien es suni neglaudu!