Kas jums tur par sāpi ar aifoniem/aipodiem? Apple uzmeta hipsterus, un tagad, ar pirms mēneša iegādāto modeli, jūtaties tādi pat lohi, kā savulaik rokoties smilškastē ar peidžeri?

Man šķiet, ka bieži vien pārāk ātri padodos. Ja veselais saprāts saka, ka nekas nesanāks, nejūtu nekādu prieku vadīt laiku skrienu ar pieri sienā. Citi ir daudz neatlaidīgāki. Nenosodu. Iespējams, mazliet apskaužu. Tā lūk, man te viens jau kuro dienu nepadodas. Nupat viņam atlicis viens vienīgs karalis, kamēr man ir divas dāmas un tūlīt būs trešā. Savadīju conditional moves, kādas 40, lai cīnās!

Nebeidzu vien apbrīnot šo aprobežoto tautu, kura visu laiku raksta burtu

tā vietā lai rakstītu

Derdzas lasīt jūsu rakstīto šādā paskatā!

Lūk, interesanti, kā viņi dabūjuši spilgti zilās svītras uz tiltiem pār kanālu, jo dienasgaismā tur nekas tāds nav manāms.

Šķiet, ka burtiski spēju sagaršot miegu. Kaut kur aizdegunē sākas vate, ka pārņēmusi acis, prātu un brīžiem arī locekļus. Autobusā pietiek apsēsties, lai tūlīt iesnaustos. Vakaros, droši vien, ciit pasažieri nodomā, ka esmu piedzēries, no rīta... nemaz nezinu, kas viņiem ienāk prātā. Šovakar iesnaudos kājās stāvot. It kā lasīju, it kā samirkšķināju acis, un tad atkal uztrūkos no snauda un, pacēlis acis pamanīju, ka indiferento līdzpilsoņu vidū kāda meitene ar rožu pušķi, citādi nebūs - brauca no randiņa, ieinteresēti vēroja vai es apkritīšu, vai tomēr ne. Tūlīt pat viņa arī pagriezās un izkāpa. Nepārprotami vīlusies. Iespējams zīlēja, sak, ja nokritīs, tad iekritīs. Nekas, varbūt paveiksies rīt.