Šķiet, ka burtiski spēju sagaršot miegu. Kaut kur aizdegunē sākas vate, ka pārņēmusi acis, prātu un brīžiem arī locekļus. Autobusā pietiek apsēsties, lai tūlīt iesnaustos. Vakaros, droši vien, ciit pasažieri nodomā, ka esmu piedzēries, no rīta... nemaz nezinu, kas viņiem ienāk prātā. Šovakar iesnaudos kājās stāvot. It kā lasīju, it kā samirkšķināju acis, un tad atkal uztrūkos no snauda un, pacēlis acis pamanīju, ka indiferento līdzpilsoņu vidū kāda meitene ar rožu pušķi, citādi nebūs - brauca no randiņa, ieinteresēti vēroja vai es apkritīšu, vai tomēr ne. Tūlīt pat viņa arī pagriezās un izkāpa. Nepārprotami vīlusies. Iespējams zīlēja, sak, ja nokritīs, tad iekritīs. Nekas, varbūt paveiksies rīt.