Zemsvītras piezīmei uz apsveikuma kartiņas: "Mēs nodrukājām un nosūtījām šo apsveikuma kartiņu, lai atslogotu interneta trafiku un nepiesārņotu Jūsu e-pastu ar nevēlamiem sūtījumiem."

Barona un Merķeļa ielu stūra ēkā, tajā pašā, kur padomju laikos bija gastronoms, bet pēcāk nelaimīga šmotku bode, kuru ik pa laikam ar lielu pompu atklāja, tad pāris mēnešus ļāva nīkuļot, lai tad mainītu interjeru un sortimentu, iespējams arī īpašnieku, un atkal sāktu, ar lepnu atklāšanu, tātad... tajā ēkā tagad ir "Franču kaut kas", kur var dabūt itin labu kafiju promnešanai, un to pasniedz itin jaukas meitenes. Bet ne jau par meitenēm ir stāsts, bet gan par Džo Dasēnu, kura izpildītās dziesmas tur skan katru reizi, vienalga kad sanāk, garām ejot, iegriezties. Nē, nepadomājiet (ja esat gana pieauguši, lai zinātu, kas ir Džo Dasēns) neko tādu, man nav nekas pret šo dziedātāju, ne arī pret viņa dziesmām, taču katru dienu, no rīta līdz vakaram - viņas tak tur visas prātā sajuks!

Lūk! Kā fjokla uz mani, t.i. man nopakaļ, ja esam precīzi, paskatījās, tā 4 cibiņi mani vienā rāvienā atdraugoja. Jāzvana slavenajai burvei Marijai, lai atpestī no Ze Ļaunās Acs!