05 Marts 2009 @ 13:22
 
Beidzot telefona sarunu, spiežu Esc, pēc tam, kad tas nelīdz, Alt+F4... pēc tam brīnos, kas par vainu, vai nevajadzēs pārstartēt kompi.
 
 
05 Marts 2009 @ 13:37
 
Būdams labā omā, labprāt dalīšos ar jums savās slepenajās kulinārijas receptēs. Šodienas īpašais piedāvājums - kartupeļu biezenis ar šķiņķi un sīpoliem. Kā jau droši vien nopratāt, pamatsastāvdaļas ir kartupeļi, sīpoli un šķiņķis. Tagad par pašu pagatavošanas procesu. Par  kartupeļu mizošanu nestāstīšu. Ja kāds to aizvien neprot, būtu bezcerīgi mācīt tagad. Bet lai paliek liriskās atkāpes, atgriezīsimies pie mūsu kartupeļu biezeņa pagatavošanas. Atgādināšu - ar šķiņķi un sīpoliem! Tātad - atveram ķobīti un aplejam ar karstu ūdeni no Venden dzirdināšanas aparāta, kārtīgi samaisam, un pēc piecām minūtēm gatavas mūsu ir pusdienas. Ja izsalkums ir ļoti spēcīgs, var negaidīt 5 minūtes, bet ēst pēc 3. Ātrāk  gan nav ieteicams, jo tad var apdedzināt mēli. labu apetīti!
 
 
05 Marts 2009 @ 17:43
 
Ne ta pupi, ne ta zirņi.
 
 
05 Marts 2009 @ 23:56
 
Par garšas piedzīvojumiem runājot, šodien mājāsbraucot burtiski sagaršoju miegu. Nez vai spēšu aprakstīt garšu, jo tad tā būtu ar kaut ko jāsalīdzina, taču tā nelīdzinājās nekam no man zināmā. Kamēr par to domāju, protams, neizturēju un atslēdzos. Pamodos tieši pirms savas pieturas. Savādi tā allaž pamosties tieši pirms savas pieturas. Cik sevi atceros, nogulējis esmu tikai divas reizes. Pirmā reize bija skolas laikā. Pēc treniņa vēlu atgriežoties no otra pilsētas gala, aizmigu un pamodos tikai galapunktā. Otrā reize bija ne tik. sen un tā īsti neskaitās, jo pamodos laikus, taču pusnemaņā neattapu, ka sēžu autobusā nevis maršrutniekā, kura vadītāju varēs palūgt apstāties pie mājas stūra.
Laikam jāpaguļ.