Jūtos bezgala vīlies. Dzīvei nav jēgas!

Daļu globālās enerģētiskās krīzes varētu atrisināt pārtraucot bezjēdzīgo pārvietošanos. Piemēram, masveida sadzīves atkritumu izvešana jūnija beigās no lielākām apdzīvotām vietām uz vietām ar zemāku iedzīvotāju blīvumu. Šorīt vērojot kā kaimiņmājas iedzīvotāji lādē mikroautobusā iedzīvi, nodomēju, ka viņi pārvācas dzīvot kaut kur citur, pēcāk kan aptvēru, ka nez vai. Vai arī šopingtūres uz attālākiem supermārketiem (Parize, berlīne, Roma u.c.) lai pēc tam papildinātu komūnu pa_leeto ar aicinājumiem kādu atpirkt lupatas, ko s duru gadījies nopirkt.Tie lidojumi vispār tādi dīvaini. Ņemsim par piemēru lēto lidojumu uz... vienalga kurieni... biļete maksā 1 Ls (bez lidostas nodevas, bet liedostas nodevas nav jēgas pieskaitīt, jo tas piķis paliek lidostā kā samaksa par sabiedriskajām tualetēm un apgaismes spudzītēm), tāds vidēji statistiskais high density TU 154 spēj uzņemt 180 pasažierus. 180 x 1 Ls būs... cik nu tur sanāk, kur ir mans kalkulators... ahā... tas būs 180 Ls. Atskaitam dienas algu oficiantēm un šoferiem, un kas mums tur atliek benzīnam? Atliek tik daudz, ka var secināt vienu - tēriņi par benzīnu lidmašīnai sanāk mazāki, nekā tad, ja to pašu attālumu gribētu veikt ar automašīnu ZAZ 965. Līdz ar to globālo enerģētisko krīzi, kurai veltīts šis traktāts, ja neesat aizmirsuši, varētu risināt, aprīkojot automašīnas ar lidmašīnas dzinējiem. Lūk! Faktiski šo ideju vajadzētu patentēt, žēl tikai, ka tuvākās paŗis dienas patentu valde būs slēgta.

Tu cilvēks karto, karto māju, slauki un mazgā, bet visu laiku atklājas arvien jaunas lietas, kas jāpiekārto. Pazīstami? Lūk! Tad vajag iziet uz brīdi ārā un, kad atriezīsies, viss izskatīsies pavisam savādāk. Atliek vien apmierināti konstatēt, ka nav tik traki, kā pirmīt likās, un kaut kādu kārtību tomēr esi ieviesis.