Vai nav zīmīgi, ka dienasgramata pēdējā ierakstā bija pieminēts SAB.

Eju pa ielu, nevienu neaiztieku. Upss! Pēkšņi pamanu, ka tajā pašā virzienā pārvietojas Foršais Zaķis™, cik no d... ēēē ... mugurpuses varēja spriest. Nu, domāju, viss, tūlīt nogriezīsimies ap stūri, tur es viņu panākšu un ... meitenīt, vai Jūs nepateiktu, uz kuru pusi ir bibliotēka? Ak, nezinat! Tad varbūt atceraties savu telefona numuriņu? Es Jums piezvanītu un pastāstītu, kur tā ir, kad atrastu... Taču plāns izgāzās. Neaizgājis līdz stūrim, Foršais Zaķis™ iegāja Galvenās policijas pārvaldes ēkā. Bet es taisījos ātrāk prom. Laikam jau šoreiz paveicās?

Ideja kādam brīvam brīdim, kad gribas pajokot. Nopērkam kaut kur, kaut ko, kam klāt vai uz iepakojuma ir svītrkods, apenes, piemēram, bet tas nav obligāti, kā jau iepriekš tas var būt jeb kas. Paciņa speciālo lēto Rimi makaronu, lai nebūtu pārlieku lieli tēriņi. Tad ejam uz citu veikalu, Stockman par pieme'ru, ja pirms tam esam bijuši Rimi, galvenais lai tas būtu tāds veikals, kurā nekādā gadījumā nopirktā prece nav pārdošanā. Tātad, iegājuši veikalā paņemam groziņu, groziņā ievietojam iepriekš iegādāto objektu, maskēšanās nolūkā piemetam klāt kaut ko no uz vietas atrodamajiem niekiem, un dodamies uz kasi... Kas notiks pie kases, neņemos prognozēt. Viss atkarīgs no paša un kasieres attapības. Apsargu var neņemt vērā, šodien tur grozās viens tāds sēdoša suņa lielumā.
Bet, ja prāts uz jokiem nenesās vai arī pēc rakstura neesat tik ļauns, tad var objektu (sk. aprakstu iepriekš) vienkārši atstāt plauktā. Gan jau kādreiz āds to sadomās nopirkt.

Ģirt, tu dzirdi ar? Vai nemaz nedzirdi? Maša bez tevis nevar!

Tātad! Guļu es mierīgi gultā, atkal nevienu neaiztieku. Protams! Te pēkšņi atskan uzbrēciens tu, kretīn, tā arī gulēsi kā baļķis?!
Kā man to uztvert, vai kā retorisku jautājumu?