"(..) Dažkārt par šo izbrīnu stāstīju citiem, taču, tā kā neviens nebija izjutis neko līdzīgu un nesaprata, par ko runāju (dzīve jau sastāv no maziem vientulības mirkļiem), es to aizmirsu."

Mazliet pastaigājos. Sniegs aizķipināja acis. Interesanti, ka no Akmens tilta puses ir gājēju pāreja, pa kuru nokļūt zem Salu tilta, bet tālāk, izejot zem tilta, uz Nesti tādas vairs nav. Ir pamats domāt, ka tālāk neviens arī neiet. Atnāk zem tilta, kaut ko izdara, interesanti ko, un pa to pašu ceļu, kā nākuši, iet arī atpakaļ. Mazliet pabraucu ar trolejbusu. Braucēju ļoti maz, bet  visas vietas tāpat aizņemtas. Sapratu, ka turpmāk lekt kājās lai piedāvātu vietu Rīgas sievišķiem nav nekādas jēgas, jo uz viena beņķa sēdēt ir zem viņu goda. Principā. Pat ja pēcpuse dažai nemaz neizskatījās tik plata, ka nesatilptu uz viena.

Vakar esot bijusi "Vakara intervija" ar Elliotu Ervitu :(

Varbūt kādu tusu vajadzētu šodien sarīkot, un kaut ko nosvinēt? Mmmm? Piemēram, šajā dienā 1725.gadā baltie, lai saņemtu naudas balvu 100 $ par skalpu, noskalpēja 10 aizmigušus indiāņus.