23 Februāris 2006 @ 12:05
 
Grozījos ap augļu leti, pētīju ābolus. Ābolīši izslatījās tā ne visai. Pāris kastes varētu nosūtīt svaru vērotājiem apetītes bojāšanai. Augstākās kategorijas pārdošanas speciālistes pacietība sāka zust.
"Vīriec," to viņa man. "Ābolīšus vēlaties!" Jautājums vairāk skanēja drīzāk kā pavēle. "Ļoti garšīgi āboli. Pati vien tos ēdu. Kopš rudens."
"Paldies!" domīgi novilku. "Jāteic, tie jums, atvainot, visai sūdīgi izskatās."
"Kāds darbs, tādi augļi," pārdevēja rezumēja un pievērsās nākamajam.
 
 
23 Februāris 2006 @ 13:35
 
Kamēr te visi ņemas ap šaibām, slidām, politiku un slēpēm, futbolā noteikumi mainījušies. Tagad viņi sacenšas kurš vairāk savos vārtos sasitīs.
Bet Ronaldinjo gan  labs. Un ne tik daudz ar to, ko spēj ar bumbu izdarīt, bet kā to izdara.
 
 
23 Februāris 2006 @ 15:29
 
Atplēsu zupas paciņu, bet tur kaut kāds balts pulverītis. Ja iešu bojā, uzskatiet mani par kristieti. Pēc 3 minūtēm būs gatava.
 
 
23 Februāris 2006 @ 20:37
 
Ne uz vienu vairs nevar paļauties! Pietiek uz mirkli atstāt bez uzraudzības,  kā vairs nestrādā un slaistās, izliekoties par beigtu. Bez manas modrās acs un stingrā uzraudzības nekas te mnenotiek. :(
Tas bija par datoru un skriptu.