Nez ar ko austriešu demokrātija atšķiras no baltkrievu autoritārisma, ja liek cietumā tikai par atšķirīgu vēstures traktējumu vien. Pat, ja kļūdainu.

Ja politiķi būtu kripatu gudrāki, viņi sponsorētu hokeja izlasi un laiku pa laikam rīkotu kādus turnīrus, un, kamēr tauta gānītu ripas dzenātājus, varētu mierīgi krutjīt savas djēlas. Redz kā pēdējo pusotru nedēļu neviens pat par Eināru neko nav bildis, un pat Cibā ne. Vienīgi uz vēlēšanām gan nevajadzētu spēles rīkot, jo tad varētu nesavākties gana daudz balsojušo, lai tās varētu uzskatīt par notikušām.

Dikti jau man patīk bildēt. Bet pašam bildēties ne. Kaut kāds nefotogēnisks esmu gadījies. It kā viss kā visiem, vairāk vai mazāk, vietām vairāk, bet citur mazāk, ja esam precīzi, bet rezultāts allaž nebaudāms. Tas gan neatiecas uz alternatīvajās tehnikās iegūtiem attēliem. Līdzīgi ofortam, gravīrām vai kam tam līdzīgam, šādi iegūts pats par sevi jau ir mākslas darbs, ko nespēj sabojāt subjekta īpatnības. Tā albumā pamazām, līdzās mātes vēdera sonogrammai, krājas manu plaušu fluorogrammas, smadzeņu encefalogrammas, pāris ceļgala un žokļa rentgenuzņēmumu, kardiogrammas.

Nostaigājos līdz sircklapei. Nu nav fiziska slodze veselīga, tā arī viņiem pasakiet, lai nemuld!