Rodins šodien, iepukstēdams par Krievijas dubultajiem standartiem, pats tādus pat dubultos standartus vien demonstrē. Tikai uz otru pusi. Vecā pēka!

- Padomā tik!..
- Cik?

Kolēģe teica, ka noskatījusies Kupraino kalnu, taču jūtoties vīlusies. Laikam tāpēc, ka viņš viņu beigās neapprecēja.

Programmētāji mums ir 3. Visus sauc Dima. Jāizrunā Ģima. Ir aizdomas, ka personāla menedžere ar nodomu izvēlējās tādus. Ziniet, ērti, kad, vispārīgu jautājumu sakarā zvanot, vari nevērīgi uzsaukt Привет, Дима!,  īpaši neiespringstot, vai vajadzīgais cilvēks būs uz vietas, bažīgā balsī taujājot Hallo, vai Dimu varētu palūgt? Kādu laiku pat domāju, ka tas ir viens cilvēks. Brīžiem gan pabrīnījos, kā viņš pa brīvdienām novājējis. Mazliet sarežģītāk, kad jārisina kāda šauri specializēta problēma un nepieciešams kāds konkrēts Dima. Tāpēc, lai kaut kā atšķirtu viņus, katram piešķirts identifikators. Vienu dēvē par Dima 50%, otru par Dima 40%, bet trešo, attiecīgi, par Dima 10%. Pēc masas. Kopā sanāk 100%. Ja tevi sauc Dima, tev ir potences kādreiz te strādāt par programmētāju.