es pieturos pie nedaudz citas demokrātijas definīcijas, ka tās ir nevis tiesības vai kas tur, bet gan sengrieķu izpratnē Spēja ieklausīties divās idejās vienlaicīgi - lai cik tu nebūtu pārliecināts par savu taisnību, tev vienmēr ir jāieklausās, ko saka otrs, kaut vai tas ir galīgais mudaks, kura uzskati aizskar tavu reliģisko pārliecību un seksuālo orientāciju, etc, tu vienmēr vari argumentēti tam piekrist vai nepiekrist, ja nevari, tad viss nav tik viennozīmīgi, kā sākumā likās

augstākā demokrātijas ideja - tu nevari aizbāzt muti cilvēkiem