Man bērnībā šķita briesmīga netaisnība, ka tad, kad mēs ar kaimiņu puišeli pēc dauzīšanās pa āru pieklupām pie pusdiengalda ar nemazgātām rokām, mana māte par sivēnasti nosauca vienīgi mani. Taču tā laikam tas ir iegājies, ka nepatīkamu patiesību var teikt acīs savējiem, bet svešiem - nu, tiem lai viņu "savējie" pasaka.
Mana personiskā attieksme gan ir, ka franču studentiem kopš 1968.gada ir pretīgas, uz vandālismu vērstas manieres, taču, kamēr nedzīvoju ar viņiem vienā valstī, nejūtu vajadzību to katrā piemērotā brīdī postulēt.