Ja man policijā nopratinātu par to, kur biju un ko darīju, piemēram, vakar vai pērnā gada 13.augustā plkst. 12, man būtu jāatbild, ka sēdēju ieslēdzies mājās ar pulksteni vienā un kalendāru otrā rokā, bet, ja pajautātu par 1990.gada 4.maija pēcpusdienu, atcerētos pilnīgi droši, ka tobrīd biju Daugavas stadiona skrejceļā, mocījām  neskaitāmus pusapļa uzrāvienus, bet kad pienāca nobalsošanas brīdis, kāds no darbiniekiem pieslēdza radio pie stadiona skaļruņiem.