Kādreiz no rīta pirms darba vai pusdienaslaikā aizej uz tirgu nopirkt kaut ko no ēdamā, ko lievveikalā vakarā neatrast vai labāk neņemt, nu jūs jau zināt - vasarā lociņus vai kādu zivi, un tad sēdi visu vai atlikušo dienu, un tie lociņi vai zivs smaržo. Tā spēcīgi. Par spīti trim polietilēna maisiņiem. Un kolēģi visu laiku uz tevi skatās. Tie, kuri labāk audzināti, pa laikam uzmet skatu, bet tomēr arī skatās. Nevar tikai saprast nikni vai skaudīgi. Lūk! Šodien atkal saldskābmaizi nopirku. Dīvainā kārtā arī tā smaržo cauri visam iepakojumam un somai. Un itin nikni. Tā nu visu dienu cietos, bet nu vairs neizturēju. Sēžu un loku iekšā tāpat vien sausu.