pirmdiena pēc Ziemassvētkiem un pirms Jaunā Gada ir tik neierasti klusa, mierīga. mašīnu uz ielām maz, cilvēku arī. svētku skriešana beigusies, beidzot var uzelpot. visām Ziemassvētku precēm tagad atlaides. svētku dekorācijas vēl rotā vairākumu veikalu un privātmāju priekšdārzus. Ziemassvētku eglītes vēl redzamas caur dzīvojamo istabu logiem. citus gadus man vienmēr šajā laikā ir bijis jāstrādā, un būšana darbā liekas aplama un bezjēdzīga. nākošgad gan jau atkal būs jāstrādā, tāpēc ļoti novērtēju šo laiku. kaut visi veikali varētu būt vienmēr ciet no 24.-31.decembrim.
un paliek mazliet skumji, jo drīz pats ilgāk gaidītais Ziemassvētku laiks, ko anglijā sāk jau novembra beigās, būs beidzies. ziemassvētki tomēr nav īsti nosvinēti, ja nav būts Latvijā. es centos to sajūtu radīt šeit, taču sapratu, ka to tā īsti nemaz nevar izdarīt. tā vai nu ir, vai nav. daudz šajos svētkos domāju par tradīcijām - kādas tās ir bijušas manā bērnībā, un arī manas mammas/omītes. ļoti gribas tās ieviest arī šeit, cerībā, ka arī mans bērns varēs tās turpināt. p.s. tikai šogad uzzināju, ka tas bija mans tētis (nevis kaimiņš), kurš zvanīja durvju zvanu manā bērnībā, lai izliktos par Ziemassvētku vecīti.
Centrifūgai darbojoties, veļasmašīna vibrē vienkārši briesmīgi. Kāpēc tā un ko darīt? It kā ir līmeņota.
Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.
Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.
| 1 | 2 | 3 | ||||
| 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
| 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
| 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
lai cik gadi nebūtu pagājuši, es tomēr aizvien, kaut kam notiekot vai pat nekam nenotiekot, domāju par to, kā es par to varētu rakstīt šeit. deviņdesmit deviņos procentos tas paliek tikai man prātā.
vai esat kādreiz domājuši, ko jūs darītu, ja šī dienasgrāmata/lapa pēkšņi pazustu, un jūs pazaudētu visu, ko esat pa šiem gadiem sarakstījuši?