fadu
|
| ||||
https://www.youtube.com/watch?v=bDpm8wU kaut kā tā ;o))) | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
http://www.youtube.com/watch?v=a3j9wPk1 ;o)))))))))) | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
Pirmā persona no atvaļinājuma atbrauca jo grib būt kopā ar tautu grūtā brīdī. Gribēja jau agrāk, bet redz neraža, pirmai lēdijai vīruss. Ugu, tagad visi valstiski svarīgi lēmumi būs atkarīgi no kundzes veselības stāvokļa. Japs: -Labdien, p... kgs, kā noskaņojums? Kā kundzei ar veselību? Tas ir labi. Mums te šodien dienas kārtībā ... un t.t. | ||||
comments: 8 comments or Leave a comment |
| ||||
Mani tas sāk tracināt.;o/ Ja kara flote jūtās apdraudēta, kas viņai liedz pacelt enkuru un mainīt dislokācijas vietu? Ja cilvēks jūtās apdraudēts, viņš var pārvietoties uz vietu kur tos draudus nejūt. Ja viņš to nedara, tātad ir mazohists un lai tur muti un ķer kaifu! Tas būtu iemesls apšaut visus apkārtējos? Un iznīcināt valsti viena cilvēka dēļ, kurš pēc būtības ir savas valsts nodevējs, zaglis un slepkava... ! Tam esot šauts... žēl, ka netrāpija. Un iebrūkt valstī tieši tai brīdī, kad tā vēl šokā, un vēl nav pat 40 dienas pagājušas, kopš tas simts zem zemes. Un vēl mani tracina, ka manas valsts valstsvīriem šai jautājumā nav nekāda viedokļa kuru darīt zināmu savai tautai un citiem taipus robežai. Mani personīgi interesē manas valsts nostāja. p.s. Ak, tad nu beidzot,... pusē desmitos kaut ko ierakstīja. | ||||
comments: 2 comments or Leave a comment |
| ||||
Jā, man ir divas labas ziņas: - rīt Piektdiena; - parīt Pavasaris ;o)) | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
Diena sākās rosīgi. Ap pusdeviņiem kaķis uzsēdās man uz galvas un es atcerējos, ka man šai dienai bija kaut kādi plāni. Piecēlos, sāpēja visas maliņas un to, kas notika pa nakti ar matiem līdzcilvēkiem nedrīkstēja rādīt, acis aizpampušas, un tā seja spogulī! – tā nebija mana. Organisms gribēja gulēt un sapņa turpinājumu. Bet košaks mani spītīgi stūma uz ledusskapja pusi. Uzliku kafiju un kādas 15 minūtes zem dušas kardināli mainīja situāciju. Bija skaidrs - ar kājām nekur tālu netikšu, būs vien jākurbulē vecais labais Ķirsis. Paveicās, uz VID semināru paspēju. Pilna zāle un viens brīvs krēsls. Priekš manis. Par gada pārskatiem neko jaunu neuzzināju, pāris reizes gandrīz iesnaudos, toties ekšen pa brīvu, žāvājos, bet varonīgi izturēju līdz galam. Atpakaļceļā aiz pieraduma ieskrēju Maximā. Sāku kaut ko krāmēt grozā, kad atskanēja sirēna un pārdevējas visus izdzina no bodes. Grozs, protams, palika iekšā. Gaidīt kad nobruks jumts vai atbrauks ugunsdzēsēji nebija iekāriena, tāpēc braucu prom. Mājās atcerējos, ka februāris tulīt beigsies un droši vien visi grib algu. Nu labi, algu gribēju es. Aprēķināju, pārskaitīju, saņemu. Garīgais uzlabojās, bet organisms vēl nebija pamodies līdz ar to arī nebija lietojams jo nerkstēja un nīkuļoja. Pati doma par trenažieriem dzina izmisumā. Es jutu, ka nobeigšos turpat un par savu naudu.. doma par naudu uzdzina asumu. Pēc 10 minūtēm jau biju uz vietas. Pēc stundas nesāpēja vairs nekas! Tad zvanīja mobilais. Kāds tai galā paziņoja, ka vienai no trepju telpām sabojājusies ārdurvju koda slēdzene. Pulkstenis rādīja 20:15. Nejutu nekāda iekāriena sēdēt visu nakti pie ārdurvīm par iekšā laidēju. Tāpēc solīju par to visu padomāt rīt, noliku klausuli un sāku pucēt nadziņus. Tāpat vien, priekam. Kaķis jau silda gultu. Par ko bija tas pārtrauktais sapnis... | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
Es nesaprotu, ko mēs meklējam tai Eirovīzijā. Ne jau tai nozīmē, ka vai mēs to varam atļauties. Kaut gan arī tas... Nu labi, aizūtīsīm to olguci, tas uzdejos polku. Ekšen būs ne pa jokam. Būs atkal iemesls pusgadu pukstēt, ka Eiropa no īstas mākslas neko nesaprot. Kaut gan vislielākais šoks šoien bija par izglītības ministrijas jau tradicionālo matematikas kļūdu 2,5milj.apmērā. Cirks ;o)) Nez kas šamos to mate'mātiku mācīja un kas tas par "kundi" tai robā sēž. kas spītīgi katru otro gadu "uzskata", ka šamie nav tos 2,5 mil. pelnijuši. Goda vārds! Es šoreiz to kļūdu labot neļautu... Nu ja un vēl tā Ukraina... Goda vārds dienas četras vienā stresā. Ikrītu pamostoties man likās, ka tieši šai brīdī kādu nošauj. Un pēc tā visa, pēkšņi laiž brīvībā Timošenko. Vāks! bet labi, dievs ar viņiem. Tikai cilvēku žēl... | ||||
comments: 6 comments or Leave a comment |
| ||||
Nu Moins! Sāku ievērtēt rēķinus apmaksai - nekustamais īpašuma nodoklis + 16%, elektrība praktiski dubultojās, ja latos pagajušajā gadā bija 12 laši, tad rēķins par janvāri EUR 38.48(latos - 27.04) - man nav parādu, goda vārds! Tagad sapnim par bomžu ikdienu pavisam cits smeķis, kādam tur augšā netrūkst humora ;o) | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
Pamodos desmitos. Sapnī es biju bomzis. Man bija divas dislokācijas vietas – piekrauts ar visādam drazām pagrabs un vecs autiņš sētas vidū. Pagrabam bija viena vaina – tas bija neaizslēdzams. Tāpēc pieejams citiem interesentiem, vismaz tai sīkai pelēkai būtnei ar skumjām acīm. Kad es ieraudzīju tās acis, sapratu, ka tagad esmu atbildīga par šo dvēseli. Autiņam sētā bija savas problēmas, tas nepatika vietējiem aborigēniem. Vesela delegācija bija ieradusies ar pretenzijām. Pamāju uz kādu māju tālumā. Visi atzina māju par apšaubāmu. Paskaidroju, ka šīs ir tikai brīža variants, kamēr remontēju dzīvokli. Man nebija izvēles, tāpēc darīju, ko varēju lai glābtu situāciju. Tai nozīmē, ka pamodos. Problēmas palika. Jāsāk ikgadēja Lielā pavasara tīrīšana un jāizmet visa draza no mājas. Jāizšķiras beidzot vai nu vannas un tualetes apvienošanas remonts, vai mainīšu veco labo Ķirsi pret ko svaigāku. Un tai pelēkai būtnei ar skumjām acīm spogulī arī ko foršu izdomāsīm, varbūt kādu kosmētisko procedūru kompleksu sākumam. | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
Nopirku apavus fitnesam. Labu laiku ievērtēju plauktus un tad beidzot izvēlējos. Šņores man patika... tādas oranžas uz melna fona | ||||
comments: 7 comments or Leave a comment |
| ||||
Tāda dīvaina diena. No rīta sāku bīdīt EDSā pēdējo FP deklarāciju. Darbiņš aizņēma pusotru stundu. Pāris reizes zvanīja telefons, kaķis tupot uz galda mēģināja pierādīt, ka ir galvenais kaķis šajā mājā, EDS reizes trīs brīdināja, ka pārtrauc ieilgušo darbību, bet es ietiepīgi klabināju klaviatūru. Un tad beidzot tas murgs bija galā. Gribējās elpot, izlaidu līkumu gar paksi un atpakaļceļā pamanīju zem sava Ķirša eļļas peļķi, tādu... iespaidīgu. Droši vien pēc aukstuma, kad mēģināju autiņu iesildīt, ventilators bija sasalis un ... nu nezinu. Kas zina, droši vien braukt vairs nedrīkst. Tad vēl nedaudz parušināju papīrus, pavicināju telefona klausuli un aizspēros uz trenažieriem. Stundiņu parosījos, sajūta fantastiska! Un tad vakarā, kā vienmēr, zvanīja mammucis, sapratu – tagad, vai nekad un jautāju: -Mammu, es tev kādreiz esmu teikusi, ka mīlu tevi? Viņa mirkli padomāja un atbildēja,- Nē... - Nu, re, es tev ļoti gribēju pateikt, ka mīlu tevi. Es dzirdēju, kā viņa uzsmaidīja tai pus klausules. Un tad mēs vēl pusstundu runājām par visādiem niekiem... un smaidījām... katra savā pilsēta galā... Bija vērts pamosties tomēr | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
| ||||
comments: 9 comments or Leave a comment |
| ||||
Un tā nu mēs te sēžam un slēdzam gadu, un gala tam procesam neredz Diena sākās labi. Piezvanīja viens no darba devējiem, palūdza večiem izmaksāt algu... un arī man + 25 laši. Teica, ka tā būs man ZS dāvana. Tas kaut kā uzdzina asumu, sajutos vērtīga. Pēc minūtēm 10 atskanēja zvans un kaut kāds nervozs sievišķis sāka nelabi bļaut, jo jūtās nosalis. Aiz loga +8! Čerts, lai iet sildīties uz balkonu! Atbildēju, ka manos pienākumos nav sieviešu sildīšana un nometu klausuli. Pēc brīža atskanēja vēl trīs zvani, nu sala visa mājas sētas puse... Sazvanīju santehniķi, šams izklausījās atsaucīgs. Pieslēdzos programmai, aizdomājos... uz galda uzleca košaks un sāka visādos veidos izrādīt savu mīlestību. Nostrādāja reflekss „jāpabaro kaķis”. Vēlāk izrādījās, ka kaķim pofig, viņš vienkārši gribēja parotaļāties ar klaviatūru. Kamēr refrešoju programmu, piezvanīja cits darba devējs un jautāja, vai pietika naudas kredītam. Ziņoju, ka pietika, bet esam parādā citiem pustūkstoti , kā arī to naudu, kas jātur kontā euro rezervei. Šis nočortajās un nometa klausuli. Piezvanīja santehniķis un paziņoja, ka siltumtīklā nodedzis sūknis. Pieslēdzu visu savu šarmu un šams aizskrēja meklēt paziņu, kurš atvēra bodi un pārdeva sūkni.... Pulkstenis rādīja 11:30. Tikko bija beidzies Superbingo, kur kāds vecis vinnēja mašīnu. Pēc Superbingo es atpazīstu svētdienu. | ||||
comments: 12 comments or Leave a comment |
| ||||
Pēkšņi radās jautājums... Vakar , jau pēc pusnakts skatījos iekš TV „Mēlnesības skolu” – to, kur divi gudri bābieši diskutē ar pieaicināto kontingentu. Un tur starp citu, viena no viņām ieminējās, ka esot veikusi kaut kādu testu gēnu līmenī, kur viņai noteica par sīkām naudiņām viņas personīgā genoma etnisko evolūciju. Nu tai ziņā, ka viņas gēnā ir 2% franči, 25% krievu, 10% somu ... un t.t. Vienā vārdā viņai visas tās genoma rasola sastāvdaļas smuki salika pa plauktiņiem. Palika ļoti interesanti. Man te rados ir viens vēsturisks „caurums”. Kad ciltskoku taisīju, konstatēju - cilts tēvu (5-6 paaudze) vietējais muižnieks atveda no kaut kādām siltām zemēm, kā labu vīndari. Tas te enerģiski sāka vairoties, tai nozīmē, ka viņam bija 7 dēli. Te šim arī , visiem zināmos laikos, piešķīra to Uzvārdu, kas arī manā pasē rakstīts. Bet neviens no radiem Nezina, no kurienes tas vīrišķis tika pieaicināts. Ienāca prātā, var taču ar tādu gēnu analīzi to ģimenes vēstures mīklu reiz pa visām reizēm atrisināt, vai ne? Mums taču Latvijā bija kaut kādas senas darbības ar genomu un ko tur vēl. Vai kāds nezina ko sīkāk? Kur zvanīt pēc kā jautāt,... mmm? | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
Nesu maisu uz miskasti. Pie konteineriem rosās pāris bomžu, meklē pudeles, bleķus un citus viņu biznesam nepieciešamos krāmus. Mest savu maisu pāri viņu galvām liekas, kaut kā neparocīgi un neētiski, tāpēc, lai pievērstu sev uzmanību, viegli ieklepojos. Viens no bomžiem pagriež galvu un saka otram,- „Palaid investoru...”. Garīgais kaut kā uzreiz uzlabojās. ;o))) | ||||
comments: 3 comments or Leave a comment |
| ||||
Pieriebies! "Nekā personīga" vairs neskatīšos -jau kuru raidijumu 80% no raidlaika ir Ušakova ikdienas iztirzāšana. Tāda sajūta, ka Latvijā izņemot Rīgu nekas nenotiek un Rīgā ir tikai vien programmas ievērības cienīgs objekts - Ušakovs. Es vienkārši fizioloģiskā līmenī nevaru paciest jebkāda veida Kasīšanos. Un ja šodien arī "De fakto" to pašu turpinās bīdīt, neskatīšos arī to.;o((( Man žēl laika,tāpat,kā "Nekā personīgi" žēl naudas,lai izbrauktu ārpus Rīgas robežas ļai paskatītos, vai tur maz kāds vēl dzīvs. | ||||
comments: 10 comments or Leave a comment |
| ||||
http://www.apollo.lv/zinas/butiska-info No eiro problēmām mūs glābšot mentalitāte... varbūt( es tā sapratu). "...Policija gan mierina - latvieši mentalitātes dēļ ir uzmanīgāki par, piemēram, spāņiem un francūžiem, tāpēc mums iemānīt viltotus eiro varētu būt grūtāk." | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
Pamodos plkst. 11:30, no rīta. Pēc dažām minūtēm zvanīja mobilais un man pa puscenu piedāvāja praktiski jaunu Indezit vešmašīnu. Laikam īsti vēl nebiju pamodusies, jo teicu, ka ņemu. Aizvilkos pie druškas ievērtēt piedāvājumu, patiešām laba. Atpakaļ ceļā uzdūros vietējam tirdziņam, visi jau pakoja preci, daži pircēji mīņājās pie zivīm... Nu ja, protams, te man iesmērēja kaut kādu sviesta zivi, vai es to gribēju, nezinu, laikam vēl nebiju pamodusies. Mājās TV rādīja kaut kādu figņu par piramīdām un sfinksa kreiso ķepu, zem kuras 20 metru dziļumā atrodas kambaris ar kaut kādu vērtīgu informāciju. Stāstot, ko un kā atrakuši, vairākas reizes piesauca Gerodota vārdu, šams esot savā laikā par ko tādu jau rakstījis un pieminējis sīki i to labirintu zem piramīdām i to kambari... Paņēmu trepes un uzrāpos grāmatplaukta augšējā plauktā. Parasti tur bija viss, šoreiz viss izņemot jebko no Gerodota. Biju pārsteigta un vīlusies. Geradotu ar viņa „vēsturi” atradu internetā un es jums teikšu – nu nafig! Tas Gerodots bija viens dulls muldoņa, visa vēsture Tādā Rosolā! - viss vienā maisā – raduraksti, vietējās meteoziņas, bābu klačas ar visiem intīmiem sīkumiem, kurš ko ēda, ar ko slimoja un ar ko gulēja, visvairāk man patika mērvienība „orģija” – un visa vēsture tādā mērkaķu ātrumā, īsts bojeviks. Pēc pusstundas man jau bija dulla galva. Visstulbākais , ka kaut ko par labirintu ar 1600 istabām es atradu( otrā grāmatā – 148-149), bet nekur nebija rakstīts, ka tas atrodas zem piramīdām un par lielā Sfinksa pēdu vispār ne vārda! Un tici pēc tā visa cilvēkiem! Ēģipte esot aizliegusi turpināt sfinksa ķepas noslēpuma izpēti un tas ir pareizi. Ko šamie tur atklās? Uzrakstu – „Es te biju. Gerodots”. Priekš kam es vispār cēlos no gultas augšā? | ||||
comments: 1 comment or Leave a comment |
| ||||
http://www.youtube.com/watch?v=nlnPJOcE | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||
Šonakt sapnī konstatēju, ka esmu vīrietis, ne tai nozīmē, ka esmu, bet vairāk par to, ka izrādījos neslikti aprīkots eksemplārs. Pirmais, kas ienāca prātā, kā es tāda rādīšos savam ginekologam un vai viņa šai sakarā man nepārmetīs kādu intīma rakstura dīvainību. Pie tam nekāda interese par sieviešu dzimtu mani nemocīja, vēl vairāk - tai pašā sapnī kāds no bijušajiem klases biedriem piedāvāja šamo aprecēt, kam es turpat uz vietas un bez apdoma vieglprātīgi piekritu. Nākošais solis bija, kāzu kleitas iegāde. Procesā sāku piedomāt, par pirms kāzu ekstrēmu kosmētiska rakstura uzlabošanu. Pie tam, runa nemaz nebija par kaut kādam nebūt intīma rakstura korekcijām. Sapņu tulks noteikti nojūgtos. Kā tagad tur ir ar to zemapziņu? Bail padomāt, bet tādā gadījumā es iru latentais (slēptais) vīrišķis ar seksuāla rakstura īpatnībām. Nu tai nozīmē, ka man patīk vīrieši. A kam viņi nepatīk? | ||||
comments: 3 comments or Leave a comment |
fadu
|