Un kas to varēja paredzēt? ;o)) Pieņemu, ka kādam tur aiz mākoņiem ir laba humora izjūta.

Vai arī pie visa ir vainīga kāda bērnības psihotrauma.

Par žurnālu galdiņa pārvērtībām biju jau rakstījusi. Tā bija vienas reizes akcija. Beidzās viss ar kaut kādu kičīgu figņu un puķi pa vidu.

Nekas tai ziņā nav beidzies. Nesen bodē uzdūros kādam klasiskam variantam uz četrām kājām, kuru piedāvāja ar Ļoti lielām atlaidēm. Mājā sapratu kāpēc uz atlaidēm. Izrādījās, ka dienas gaismā brīnums ir vairāk vēsi bāls nekā silti brūns. Pierasta lieta – katra problēma ir jauna iespēja. Ietonēju laku un noklāju divās kārtās. Rezultātā, tas pats liels bāls akcents istabas vidū. Un tad vēl tās domas par visiem nākotnes kafijas un krāsas traipiem, nerunājot par šujmašīnas pēdām un kaķi, kas varētu ievērtēt to daili ar nagiem. Aiztinos atpakaļ uz bodi pēc idejām un še nu rezultāts. Mozaīka jau pielīmēta, rīt paliek aizsmērēt šuves ar šuvotāju. Bilžuku pievienoju. Bardaku lūdzu neņemt galvā – tīra māja ir izniekota dzīve ;o)