Diena pagāja nemanot. Sākās ar to, ka sāka mirgot galda lampa. Bez galda lampas nevar, atstaro klaviatūra. Tāpēc devos pirkt lampiņu. Lampu veikalā pārdeva mēslojumu. Izrādās, bode jau gadus trīs mainījusi savu dislokāciju. Braucu meklēt veikalu. Pusstundas laikā jau vēru vaļā durvis un rādīju pārdevējam mirgojošo gaismas ķermeņi. Jā, šamiem tieši tāds ( 20cm garš, spraužams verķis, 11w un t.t.) bija.
Kaut gan jaunais brīnums ne ar ko neatšķīrās no vecā, lampiņa pagalam atteicās tikt ievietotam stratēģiski svarīgajā vietā. Atradu skrūvgriezi un izjaucu galda lampu... Procedūra aizņēma stundas divas. Vispirms, lampiņa dega, bet procesā biju pazaudējusi, liekas kādu svarīgu skrūvīti, salūza vēl kaut kāda plastmasas detaļa, kurai vajadzēja to lampiņu fiksēt konkrētā pozīcijā, bet tai nebija tāpat jēgas, jo lampiņa dega tikai ļoti dīvainā leņķī, kuram nebija nekāda sakara ar paredzēto. Kad beidzot saskrūvēju lampu, lampiņa atkal neslēdzās. Viss! Aizstiepu to nolāpīto grabažu uz miseni. Aiztriecu no klaviatūras kaķi un atradu zem tās to sasodīto skrūvīti.
Ai, Pofig! |