Mūsdienās, ja cilvēks oficiāli strādā trijās darbavietās neizejot no mājas ar iespēju - pamosties dabīgā veidā; lai atrastos darbā pietiek ar astoņiem soliem (attālums no gultas līdz datoram); izlemt vai vispār ir iekāriens šodien jebko darīt darba dēļ; pašam aprēķināt un pārskaitīt savu algu sev vēlamā dienā... Ko vēl vajag priekš pilnas laimes? Pacietību un stiprus nervus, es teiktu.
Jo pastāv vēl reāla iespēja pašai sevi atlaist no darba, tikai nevaru izvēlēties no kura konkrēti...
Pirmais priekšnieks var piezvanīt sestdienās (svētdienās, svētkos un t.t.) desmitos vakarā un pieprasīt rēķinu, aktu, aprēķinu nu dajebko,... bet steidzami.
Otrais, var pilnīgi neprognozējami piezvanīt un paziņot, ka pēc piecām minūtēm atbrauks ar dokumentiem. Un nav nekādas garantijas, ka tas var notikt vispār. Kādreiz paiet dienas trīs... Bet tu sēdi un gaidi.
Trešais, nu tas ir īpašs moments. Tas vispār ierodas bez brīdinājuma. Dzīvoju 4 stāvā. Neviens taču tāpat nekāps uz 4 stāvu bez zvana, lai nodrošinātos, ka esmu mājā. NĒ!!! Zvans pie durvīm un viņam vienalga, vai esmu dušā, vai mājās ir totāls siltumnīcas efekts (29 grādi plusā) un man mugurā ir tikai divi drēbju gabali (varat minēt kādi, tur ir daudz variantu).
Faktiski esmu zemā starta pozīcijā un gaidu,- kurš mani izbesīs pirmais, to norakstīšu (norakšu un izsvītrošu) no savas dzīves. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
