man dažas pēdējās dienas tik nenormāli gribās apēst kaut ko saldu, ka riebjas. tgd pat, ēdot kaut kādā kafejnīcā vai dajebkur ārpus mājas, es pasūtu saldo, ko es nekad, nekad nedaru. divus vai trīs vakarus pēc kārtas es tgd ēdu nenormāli saldus, pārcukurotus cepumus. tad, kad tā kāre uz saldumiem parādās dienas vidū, bet mājās nekā nav, tas ir vnk neizturami. tādās reizēs es vnk ēdu baltmaizi ar cukuru. waaaataaafffaaaaaaak
stulbi, jo es neesmu tas vislielākais saldummīlis, ēst var, bet ne jau tā, ka ļoti bieži. bet nu zdlkfj;hgzdh
stulbi, jo es neesmu tas vislielākais saldummīlis, ēst var, bet ne jau tā, ka ļoti bieži. bet nu zdlkfj;hgzdh
5 saka | pateikt