12 September 2014 @ 11:28 pm
 
nu tā. šķiet, ka man vajadzētu pierakstīt lietas regulārāk (vai vismaz mēģināt to darīt), jo tagad ir sajūta, ka gribas tik daudz ko pastāstīt, pat ne pastāstīt - vienkārši uzrakstīt, pierakstīt, bet neko neatceros.
bet nu - pamatā jau nekas nav mainījies. es pastāvīgi esmu nomākta un laikam vairs arī necenšos ar to tikt galā. zemais pašvērtējums un tā sajūta, ka neesi kaut kam pietiekami labs un nekam nederi, neko neproti, nekur nepazūd. mani arvien vairāk pārņem aizdomas, ka tas ir kaut kāds serious medical condition.. bet arī tas mani neuztrauc.
lai nu kā - ir arī tie pāris lieliskie brīži (lai slavēts alkohols, ha), kad izslēdzas apziņa, un tu vienkārši plūsti, apkārt cilvēki, kurus tu pat nepazīsti, bet ir tik labi, tik laaaabi, ir trakas dejas un saullēkts septiņos no rīta. vēl ir arī mirkļi, kuros reibst bez alkohola, jo man tomēr ir sirdssilti kolēģi un draugi, un tad ir tā sajūta, ka cilvēki patiesībā ir forši (tikai daži un tikai dažreiz).

es nezinu, ko darīšu rīt, parīt, pēc mēneša vai diviem, bet es zinu, ka pēc universitātes pabeigšanas gribu braukt prom. gribu daudz redzēt, satikt cilvēkus, baudīt ēdienus. šeit man nepatīk būt. varbūt man arī citur nepatiks, jo vaina nekad nav bijusi vietā, bet manī, taču vismaz izdarīts būs kaut kas kaut nedaudz dvēseli piepildošs.
 
 
( Post a new comment )
liktens_humors: hope[info]liktens_humors on September 13th, 2014 - 12:53 pm
nevar tā vienkārši tikt no tiem dēmoniem vaļā.
dažreiz ar viņiem jācīnās. dažreiz vienkārši jāpaskatās uz viņiem virsū un jāapzinās - jā, tādi man viņi ir. bet jāapzinās, ka tie ir tavi dēmoni, tā neesi tu. tu esi forša un esi pelnījusi tādi dzīvi, kādu vēlies. tev nav tiesību liegt sev ceļu uz laimi.
(Reply) (Parent) (Link)