|
Jūlijs 29., 2004
09:02 Galīgi nepriecājos būt augšā jau no 8.14.
Šonakt galīgi negribējās gulēt. Bija tā - ātrāk aizmigt un pamosties ap
kādiem vienpadsmitiem. Protams, ka ar aizmigšnu man sanāca pamocīties.
Apmēram minūti pēc pamošanās atskanēja durvju zvans. Nekā interesanta nebija.
-Mamma ir?
-Nē, viņa darbā.
-Ā, darbā...
-...
Ne labrīt, ne uzredzēšanos. Bet pazīstama tante vēl skaitās. Rupekle.
Mūzika: Kings Of Convenience
|
Comments:
| From: | ess |
Date: | 29. Jūlijs 2004 - 13:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu jaa, mani ar riktiigi tracina, ka nesveicinaas.. Kaut kaadaam pieklaajiibas normaam tachu jaabuut ne? ehz, neaudzinaatie cilveeki. Dazhbriid saak likties, ka tevi neuzskata par cilveeku, bet kaut kaadu pagrimushu padiebni. tieshaam..
| From: | f |
Date: | 29. Jūlijs 2004 - 14:15 |
---|
| | | (Link) |
|
Mhm. Un ja tu nesveicini kādu vecāku u.tml., uzreiz esi izlaidušās jaunatnes staigājošs piemērs.
| From: | mena |
Date: | 29. Jūlijs 2004 - 14:36 |
---|
| | | (Link) |
|
A es arī parasti nesasveicinos/neatsveicinos. Jaunībā tiesām par to diezgan daudz dabūju pa galvu. Bet man vienkārši ļoti bieži nav tās robežas - vakars/rīts/ Ir dzīve!! Un ļoti bieži nav tās robežas - mēs neesam satikusies/mēs satikāmies. Mēs visu kaut kur bijām - tikai ne blakus. Nu kaut kā tā.
| From: | f |
Date: | 29. Jūlijs 2004 - 15:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja nesveicina mani, tad nesveicinau arī es. Vienīgais izņēmums ir - mammas darbā. |
|
|
Sviesta Ciba |