gaidi kādu?

(Reply to this) (Thread)

vienmēr.
bet kāpēc tāds jautājums? nevar būt, ka bilde tādas asociācijas raisa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atļaušos atzīt, ka tieši tādas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nemaz neaizdomājos, bet. hm. nujā. :)
trāpīgi.

diemžēl pārāk daudzi kādu gaida, visiem nevar pietikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gaidīšanas? pietiks visiem, par to var neuztraukties!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ō, nu tās pilnīgi noteikti pietiks visiem :)

švakāk ir ar to, ko gaidīt. es, piemēram, neesmu īsti pārliecināta par to, ko es gaidu. kuru, t.i.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atkarīgs no tā, vai vispār ir vēlme sagaidīt, vai arī simpatizē process kā tāds. bet, domāju, tu neesi šis gadījums :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju, viss atklāsies tai mirklī, kad sagaidīšu, ja sagaidīšu; tad arī zināšu, ko esmu gaidījusi.

bet tu jau arī gaidi kādu :)
vismaz gaidīji pirms dažām dienām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neiešu melot, ka neko negaidu. šķiet, kamēr iekšējais bērns ir dzīvs, vienmēr tiek gaidīts kaut kas liels un sirsnīgs, kas atnāks un uzdāvinās konfekti, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

te mēs arī redzam, kurā mirklī iekšējais bērns nomirst, - kad konfekšu vīrs pārāk ilgi nenāk.

"nekas, gan jau kādu dienu arī tavā smilškastē dalīs saldējumu par brīvu" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iekšējais bērns nemirst - viņs pieaug un sāk rūpēties par citiem - gan iekšējiem, gan arī ārējiem bērniem.
smilšukastes saldējums? jā, mēs vēl arī kūkas cepām un tortes taisījām :)

(Reply to this) (Parent)