- par trešo, es ar tā daudz reiz saku. Piemērs - vakar vispār beibe man tādu murgu stāstīja par sevi, par apkārtējās pasaules uztveri kamēr es tēju dzēru. Beigās es neizturēju izteicu viņai piezīmi par viņas leksiku, par to ka star viņa būs nevis mtv, bet visticamāk kādā mazpazīstamā porņjukā. Kā arī uz to, ka mums nesaskan (va da fu.. ko tik cilvēki neizprāto), es atbildēju, lai nokniebtos nav jāsaskan un jāpieņem otra viedokļi, pat nav jāiepazīstās :D Viņas feizs bija labs pēc tā teksta. Pēc tam es turpināju iet mājās, mazliet sasildījies - no tējas. Morāle: tā kā, nav problēma tajā ko tu stāsti, bet tas ka otram nav pieņemama tava uztvere, jo patiesībā jums abiem tā ir greiza. Protams manā aprakstītajā gadījumā tas bija kla'jš cirvisms, bet tas ārpus konkurences.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

psihologi/psihoterapeiti noteikti gribētu piesieties pie tā, ka tev nav pieņemama otra cilvēka uztvere, apgalvojot, ka tā ir tava problēma un vajadzētu parakties kaut kur bērnībā vai tml., kāpēc tā :)
bet es laikam vienkārši piekritīšu, ka tā ir - vai nu tu vari pieņemt, vai nu nevari.
citreiz man gribas arī prasīt pierādījumus - "pierādi, ka tur bija tā un tā!", un viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bērnības traumas ir visiem :P
Starpcitu ja ir argumentēta buļļa kaka tad es parasti neiebilstu, tomēr ak vai, parasti nav nekas argumentēts un apskaidrojams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nesen dzirdēju labu frāzi.
apmēram tā - "pie velna visas bērnības traumas, lieciet taču to bērnību mierā, es esmu tāds, kāds es esmu, jo es gribu tāds būt, es esmu maniaks, jo es gribu tāds būt, nevis tāpēc, ka bērnībā man varbūt kāds nenopirka Īsto mīksto mantiņu."
nujā, varu piebilst vēl, ka man bija laimīga bērnība, tā ka bērnības traumu jautājumu tiešām vajadzētu visiem dakterīšiem likt pie malas.

beigās tik un tā no tās argumentācijas sanāk vien "tavs vārds pret manējo", un viss :)

(Reply to this) (Parent)