nesen dzirdēju labu frāzi.
apmēram tā - "pie velna visas bērnības traumas, lieciet taču to bērnību mierā, es esmu tāds, kāds es esmu, jo es gribu tāds būt, es esmu maniaks, jo es gribu tāds būt, nevis tāpēc, ka bērnībā man varbūt kāds nenopirka Īsto mīksto mantiņu."
nujā, varu piebilst vēl, ka man bija laimīga bērnība, tā ka bērnības traumu jautājumu tiešām vajadzētu visiem dakterīšiem likt pie malas.

beigās tik un tā no tās argumentācijas sanāk vien "tavs vārds pret manējo", un viss :)

(Reply to this) (Parent)