Šādu solījumu izskata jau Seneka, vēlāk arī Kants. Šos divus esmu fiksējis tekstā, bet esmu drošs, ka par to tiek runāts visos laikos un kontekstos. Un kāpēc gan jautājums tik svarīgs? Laikam tāpēc, ka rītdiena nekad nemirst, bet cilvēka esamība ir esamība uz nāvi - tā Heidegers, bet tuvas atziņas par cilvēku un nāvi arīdzan atrodamas jau Platona tekstos. Memento mori skan latīņu izteikums, kas ne tik daudz ir aicinājums atcerēties par nāvi, cik aicinājums dzīvot šodien (un nesākt no jauna)!

// Marlboro Lights

(Reply to this) (Thread)

vispār jau es tiešām uzskatu, ka dzīve ir tikai viena, un nevar to sākt no sākuma, var tikai mainīt ceļu, nogriezties citur. bet jaunas dzīves sākšana kā tāda - kaut kas īsti labi neskan..

//lieliskākās.

(Reply to this) (Parent)