|
Jūlijs 17., 2005
20:04 - .pēcizlaiduma nepohas.
|
Comments:
man prieks, ka tā. :)
mums atkal tieši izlaidumā bija tā kopības sajūta (parasti klasē kkādas nesaskaņas ir. bariņi - antipātijas utt) , tieši oficiālā daļa bija tāda mīļa un forša. kad teicu pateicību pamatskolas skolotājai, viņa, man par brīnumu, pat apraudājās. :) priekšnesumi/dziesmas arī izdevās. :) viss tā operatīvi un feini notikās, šķiet, visi bija apmierināti. nebija ilga mīcīšanās salīdzinoši mazajā zālītē. vēl pluss tas, ka mums izlaidums notika atsevišķi no otras klases (viņi negribēja kopā). kā pēc tam atzina skolotāja, kas rīkoja visu, mūsējais esot bijis labāks, sirsnīgāks. otra klase parasti ar kkādām nenormālajām aktivitātēm izceļas, augstprātīgi utt, bet mēs pierādījām, ka arī spējam kaut ko un pat labāk. lepnums :)
| From: | f |
Date: | 17. Jūlijs 2005 - 21:52 |
---|
| | | (Link) |
|
riktīgi forši, patiesībā :) mums arī bija tā mīļi un jautri tajā oficiālajā daļā, lai arī nebija daudz laika, jo - septiņas klases kā nekā. bet citādi - jūsu klase mūsējo pārspēj :) klasē mēs esam saliedēti [bijām], bet, vot, izlaidumā kaut kā nesanāca [neoficiālajā daļā]. nu nekas :) pārdzīvosim.
bet arī labi. un neoficiālajā daļā, t.i., ballē arī mums bija ok (kā par brīnumu), jo daudziem bija otrās pusītes līdzi. bet bija jautri - danči bez kurpēm (ne visi pieraduši pie augstiem papēžiem,hhh;), lēkāšana, dziedāšana utt, vienīgi, es salīdzinoši ātri dabūju doties mājās, jo mīļotajam miegs nāca. tā es būtu līdz rītam palikusi. vot, neiedomājos, varēju viņu vienu pašu aizsūtīt prom. bet tagad jau vairs neko, tāpat bij' labi. :)
bet septiņas klases kopā, tas taču ir vājprāts!(atceros, kā 9.kl izlaidumā gandrīz noģību tajā karstumā + puķes. tad bijām 2 klases) man jau uz beigām, kad mūsējos sauca, apnika. un pat sēžot smagi bija puķes turēt.
| From: | f |
Date: | 17. Jūlijs 2005 - 22:17 |
---|
| | | (Link) |
|
dejas bez kurpēm \m/ mēs ar korinte arī tā padejojām, citādi draudēja iespēja palikt bez kāju pirkstiem :) skaistums prasa upurus, jā, bet visam savas robežas. a nebija tik traki, Dailes teātrī notikās, un bija tomēr diezgan labi saorganizēts - absolventi gan varēja svīst, bet vismaz apsveikšana notika oficiālās daļas beigās, ārā. aleluja, ka tā. [un vienmēr jau ir vecāki, kam atdot puķes un draugi, kurus apkārt ar somiņām :) |
|