|
Jūlijs 17., 2005
f | 20:04 - .pēcizlaiduma nepohas. Oficiālās daļas laikā mani pārņēma bailes, ka īpaši sentimentālas
dziesmas atskaņošanas gadījumā es varētu arī aizsakustināties, bet tajā
mirklī, kad mūsu četri koristi sāka nežēlīgi šķībā balsī dziedāt, es
sāku smieties. Tas bija labi, jo manas acis bija pārāk melnas, lai es
varētu atļauties kaut smieklu asaru.
Uzejot uz tās sasodītās skatuves pa kāpnēm, kas apdraud cilvēku
dzīvību, nebija ilgi jāgaida, lai dabūtu savu atestātu un vēl šo to. Kā
jau paredzēju, man nebija dūšas ielūkoties tajā lapelē. Vot, nevarēju,
un viss.
korinte ieskatījās manā atestātā un...kā nu viņa teica...ja tu par to nebūsi apmierināta, nu tad es nezinu..
Nu..hehe.
austrinjsh, es Tevi vairs neienīstu. Es mīlu visu pasauli, jo man ir
A angļu valodā [wī, es mīlu angļu valodu],
A vēsturē [wī, es mīlu arī vēsturi],
B matemātikā [un es taču esmu galīga lāpsta matemātikās],
B ekonomikā [to es jau sen zināju, tas vairs nav aktuāli],
B latviešu valodā un literatūrā [secinājums - es biju dažus procentus no A, fak].
wī!
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |