Pēc tam, kad es Kiprā aizbraukusi padzīvot uz kādu laiku, sazieķēju kaut kādu acu ādai paredzētu krēmu ap acīm - nu uz tās plānās, superjutīgās ādas, rezultātā man sākās acīm pašām kaut kāda alerģija - tāda sajūta, ka kaut kas būtu iebiris acīs, un visu laiku vai nu mēģini izberzēt vai nevari acis atvērt. Un tad pārmetās uz otru aci ar.. Un kad bija pagājusi nedēļa un labāk nebija necik, vnk vispār vairs acis nevarēju normāli atvērt, beidzot aizstiepos pie kaut kādas acu ārstes, kas man uzreiz pajautāja, ko es tur esot saziedusi, ka izskatoties pēc alerģijas (nekad nekas tāds iepiriekš dzīvē nebija bijis), sapilināja man kaut ko, izrakstīja zāles, vēl lika kaut ko dzert pret alerģiju, nu un tad man pēc dažām dienām pārgāja..
So - jā - labāk nedari neko tai acu ādai, nekai trāpi ar kaut ko nerihtīgu - that`s my advise..

(Reply to this) (Thread)

es vairāk par to paradoksu, ka it kā āda ap acīm visjutīgākā un plānākā (ergo - pakļauta ātrākam novecošanas riskam), bet tajā pašā laikā, tjipa neko nedrīkst likt virsū, lai viņu kaut kā pasargātu.

skaicka es eju trial & error ceļu tur, kur man šķiet, ka lej mārketinga pupu mizas, bet tik un tā - whyyyyyy?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu mana piemēra dēļ laikam arī nedrīkst. Jo vairāk var sačakarēt, nekā pasargāt..

(Reply to this) (Parent)