Šis ir tas gadījums, kad līdz galvenkoārt laiks un braukšana. Jo vairāk ir pozitīvās/neitrālās braukšanas pieredzes, jo vairāk dzisīs negatīvās atmiņas. Man sagadījās, ka pēc avārijas maz braucu (jo man pašai nebija mašīnas, avārija bija mācoties ar instruktoru un pat bez instruktora vainīgs bija otrs) un vēl 10 gadus raustījos no labās puses mašīnām. Tagad 10 gadus braucu ne gluži ikdienā, bet bieži - ir stipri vieglāk. Bet arī katra avārijas situācija, no kuras izdodas izvairīties, uz kādu laiku rada trauksmi (piemēram uz apvedceļa, kad kāds izrauj pretī apdzīt, izrādās tur 3 mašīnas var izmainīties, bet man jau prātā pazibēja tāda nolemtības sajūta "tad tā tas beigsies.." )

(Reply to this) (Parent)