> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Decembris 1., 2022

polija

16:31 viss ir labs, kas labi beidzas, un galvenais no tā tgd pašai mācīties. Es vienmēr esmu teikusi, ka šādas reizes ir paredzētas, lai mēs no tām ko mā'tos. Es teiksim kopš vienas atrakcijas apdzenot 21g vecumā, vairs nekad, nekad, nekad pirms apdzīšanas nelienu priekšā esošajam pakaļā. Toreiz es sapratu, ka bremzēju tikai, kad jau biju nobremzējusi un vēl kaut kādā bezapziņā paguvusi atlaist bremzes pedāli un nospiest vēlreiz (jo auto sāka slīdēt) un tas viss mūs glāba un tur palika kaut kāds viens centimetrs starp mums un priekšā esošo bamperi. Bet es joprojām uzskatu, ka mana nopelna tajā visā nav nekāda un nav teikts, ka es nākamjā reizē noreaģēšu tikpat pareii un aukstasinīgi, tāpēc es vienkārši nelienu priekšā esošajam pakaļa'. Otrā reize, kad pie Mola izbraucot no stāvvietas ziemas laikā ar stūri vienā rokā saldējumu otrā, iebēru ar sagrieztu stūri grīdā un nofinišēju 1m pirms tuvākā koka, un tieši 1m pietrūka, lai es notriektu sievieti, kas tur gāja pa ietvi. No tā pasākuma es esmu mācījušies ļoti daudz pazemības pieticības un pateicības par to, ka man tika dota iespēja mācīties un nevienam(!) no šīs iespējas nebija jācieš.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.